Izsolīs "KVV Liepājas metalurga" kustamo un nekustamo īpašumu (4)

Izsludināta "KVV Liepājas metalurgam" piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un "KVV Liepājas metalurgs" piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS "Citadele banka", SIA "FeLM", AS "SEB banka", Valsts ieņēmumu dienests un citi "KVV Liepājas metalurga" kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir noteikta 209 300 eiro. Izsoles solis ir noteikts 2100 eiro apmērā.

Izsoles cenas daļa, kas attiecas uz nekustamo īpašumu, nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsoles cenas daļa, kas attiecas uz kustamo mantu, ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.

Izsole sākās trešdien pulksten 13, izsole tiks slēgta 8. februārī pulksten 13.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties lietu kopības izsolē, līdz 29. janvārim (ieskaitot) jāiemaksā "KVV Liepājas metalurga" norēķinu kontā AS "Swedbank" nodrošinājuma summa 20 930 eiro apmērā, tas ir, 10% apmērā no novērtējuma, un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums maksātnespējas procesa administratorei par autorizāciju izsolei. Elektronisko izsoļu vietne, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolei un piedalīties solīšanā, ir "izsoles.ta.gov.lv/".

Jau ziņots, ka 2018. gada 18. decembrī Ministru kabinets aiz slēgtām durvīm uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par esošo situāciju "KVV Liepājas metalurgā".

Pēc sēdes EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt "KVV Liepājas metalurga" teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi "KVV Liepājas metalurga" teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot "KVV Liepājas metalurga" ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis "KVV Liepājas metalurgs".

Viņš norādīja, ka EM ne vēlāk kā 2019. gada janvāra beigās atgriezīsies valdībā ar jaunu informatīvo ziņojumu par "KVV Liepājas metalurgu". "Cerams, ka tad būs pamats konkrētiem lēmumiem," piebilda Eglītis.

Tāpat ziņots, ka EM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un "FeLM" pērn augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu "KVV Liepājas metalurga" vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

"Industriālā parka izveidei vietā ar unikālu infrastruktūru mērķis ir attīstīt Liepājas pilsētas teritoriju 120 hektāru platībā. Industriālā parka teritorijai tuvāko 15 gadu laikā plānots piesaistīt investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veikšanai un radīt 1000 jaunas, labi apmaksātas darbavietas, kas sekmēs ekonomisko aktivitāti ne tikai Liepājā, bet dos ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības kopējā izaugsmē," augustā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ziņots arī, ka lielāko vēl nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" aktīvu - elektrotēraudkausēšanas krāsni - ir pārņēmis "FeLM".

Tāpat vēstīts, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" pērn 20. martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Austrijas uzņēmums norēķinājies par pirkumu un izsole atzīta par notikušu.

Savukārt 28. martā "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole tika atzīta par nenotikušu, jo tajā nepieteicās neviens pretendents. Elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena bija noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Apvienotās Karalistes uzņēmuma "British Steel" vadīts konsorcijs paudis vēlmi iegādāties visu "KVV Liepājas metalurga" mantu kopumā. Konsorcijs, kurā ietilpst "British Steel", "Greybull Capital" un Igaunijas uzņēmums "Baltic Metal Holding", 17. aprīlī vēstulē "KVV Liepājas metalurga" administratorei Dikai, "FeLM" valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai "Citadele" apliecinājis ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016. gada septembrī.