Melbārde vēlas turpināt celt kultūras nozares darbinieku atalgojumu (2)

Kokale stāstīja, ka ministre turpmākajam darbam kā virsmērķi izvirzījusi nacionālās kultūras un latviešu valodas kā pamatnācijas un Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanas garanta saglabāšanu un bagātināšanu. Nozarē nodarbināto atalgojuma celšana, līdzās citiem uzdevumiem, pēc Melbārdes domām, ir kā priekšnosacījumi šī virsmērķa sasniegšanai.

"Jāņem vērā tas, ka topošās valdības deklarācijas izstrāde būs kompromisu mākslas paraugstunda - ne visus iepriekš minētos uzdevumus var izdoties tajā iestrādāt," norādīja KM pārstāve.

Melbārde vēlas paplašināt kultūras pakalpojuma pieejamību un daudzveidību, īpašu uzmanību veltot bērnu, jauniešu un senioru auditorijām. Pēc viņas domām, nepieciešams atbalstīt kultūras tradīciju nostiprināšanu un kvalitatīvu kultūras pakalpojumu klāstu Latvijas reģionos. Tāpat visas valsts līmenī nepieciešams veidot spēcīgu kultūrizglītības tīklu, kas palīdz ieraudzīt un atbalstīt jaunos talantus.

Par nozīmīgu Melbārde uzskata uzdevumu pabeigt ministrijas uzsāktos būvniecības un renovācijas projektus. Tāpat, pēc ministres domām, nepieciešams uzsākt Nacionālās koncertzāles būvniecību, veidojot vietu mūzikas izcilībai un jauno mūziķu izaugsmei.

Turpmākajā darbā ministre vēlas nodrošināt arī ikgadēju Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas papildināšanu un aktualizēt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektu. Viņasprāt, svarīgi arī rūpēties par Latvijas valsts simtgades programmas sasniegumu pēctecību, kā arī sākt savlaicīgi gatavoties Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150.gadu svinībām.

Pēc Melbārdes domām, nepieciešams atbalstīt latviešu diasporas kultūras dzīves nepārtrauktību, daudzveidību un kvalitāti. Līdz šim diasporas kultūras uzturēšanai un veicināšanai finanšu līdzekļi atvēlēti kā projektam, nevis kā daļa no valsts pamatbudžeta.

Tāpat kā nozīmīgu Melbārde uzskata mūsdienīgas prototipēšanas laboratorijas izveidi, kā arī tiekšanos turpināt attīstīt radošo kvartālu Miera ielā, Tabakas fabrikā. Šāds radošais kvartāls, viņasprāt, veido priekšnoteikumus radošai partnerībai un produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt "Jaunās Vienotības" (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par" (AP) un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).