Botāniķi par gada augu izvēlējušies mazo zvaguli

Zvaguļi ir nelieli augi ar dzelteniem ziediņiem, pēc kuru noziedēšanas izveidojas plakanas sēklu pogaļas, kurās nogatavojušās sēklas žvadz pat pie neliela pieskāriena. Zvaguļi aug dabiskās pļavās un ganībās, nereti sastopami arī skrajās mežmalās, ceļmalās un atmatās. Dažkārt veidojas bagātīgas zvaguļu audzes. Šie augi zied visu vasaru - no maija beigām līdz septembrim.

Zvaguļu ģintī Latvijā sastopamas vismaz piecas sugas, kuras savā starpā ir ļoti līdzīgas. Visbiežāk sastopams mazais zvagulis un lielais zvagulis, kurus var atšķirt pēc zieda vainaga stobriņa.

Zvagulis ir augs, kas organiskās vielas fotosintēzē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no citiem pļavas augiem, galvenokārt graudzālēm un tauriņziežiem, tāpēc tas dēvējams par pusparazītu. Līdz 20.gadsimta otrajai pusei zemnieki to uzskatīja par kaitīgu pļavu un ganību nezāli, kas mazināja siena un zāles vērtību. Taču, sarūkot dabisko pļavu platībām un daudzveidībai, visā Eiropā kopš 70.gadiem zinātnieki pēta, kā atjaunot un izveidot dabiskās pļavas vietās, kur tās uzartas vai pārveidotas sētos zālājos.

"Ražīgi mēslots zelmenis ar biezi sazēlušām graudzālēm un tauriņziežiem nedod gaismu un telpu nevienai citai pļavas puķei. Tāpēc, lai atjaunotu sugu daudzveidību, jāsamazina šāda zelmeņa ražība un biezība. Te nāk talkā zvagulis. Iesējot zvaguli šādā zālājā, tas barojas no treknajām graudzālēm un pamazām tās novājina. Tad pļavā var ieaugt arī dažādi krāšņi ziedoši pļavu augi, piemēram, pļavas dzelzene, asinszāle, raspodiņš, saulpurene, gaiļbiksīte," šī gada auga nozīmīgumu apraksta Botāniķu biedrības pārstāve Solvita Rūsiņa.

Dabas vērotāji šovasar aicināti ziņot par mazo zvaguļu atradnēm.

Kā ziņots, Latvijas Ornitologu biedrība par 2019. gada putnu izvēlējusies mežirbi jeb "Bonasa bonasia", Latvijas Radio sacīja biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.