Saskaņā ar Rīgas pilsētas plānu nodegušās vēsturiskās mājas Kalnciema ielā vietā paredzēts būvēt 12 stāvu augstceltni, svētdienas vakarā vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums: Nodegušā Kalnciema ielas grausta vietā iecerēta 12 stāvu augstceltne (7)
Pirms 105 gadiem būvētā jūgendstila dzīvojamā ēka Kalnciema ielā nepieder pašvaldībai, taču Rīgas dome nolēma graustu nojaukt, turklāt par saviem līdzekļiem. Viss kvartāls, kur nams atrodas, pieder lielai Igaunijas nekustamo īpašumu firmai.
Ugunsgrēks un nama straujā nojaukšana ir izdevīga īpašniekam, jo nodegušā grausta vietā varēs būvēt jaunbūvi un nebūs jāievēro vecās, kultūrvēsturiski nozīmīgās apbūves ierobežojumi, vēsta raidījums.
Jaunajā pilsētas plānā šajā kvartālā atļauts būvēt augstceltnes.
Fotogalerija: Turpinās Kalnciema ielas grausta nojaukšana
Rīgas domes Īpašuma departamenta eksperti pēc ugunsgrēka izlēma, ka palikušie mūri jānojauc līdz drošam līmenim. To atļāva darīt bez projekta un saskaņošanas, jo tam nebija laika.
Lielākā daļa ēkas jau ir nojaukta. Nav vairs pagalmā korpusa, gar Kalnciema ielu no sešiem stāviem palicis tikai pusotrs. Neskarta ir tikai fasāde uz Raņķa dambi. Tai paredzēts nojaukt tikai augšējo stāvu.
Policija sākusi izmeklēšanu par grausta aizdegšanos, taču pagaidām nekādus secinājumus par ugunsgrēka iemesliem tā neatklāj.
Aizdomas rada tas, ka ēka nodegusi laikā, kad lemts par tās iekļaušanu valsts aizsargāto kultūras pieminekļu sarakstā. Ja nams būtu aizdedzies pēc tam, kad atzīts par pieminekli, īpašniekam tas būtu jāatjauno iepriekšējā izskatā.
Rīgas teritorijas plānojums šajā vietā ļauj būvēt sešstāvu namus, taču šobrīd pašvaldība gatavo jaunu plānu, kas te atļaus būvēt 12 stāvu augstceltnes un pat debesskrāpi.
Video: Kalnciema ielas grausta nojaukšana
Jauno teritorijas plānojumu izstrādā Pilsētas attīstības departaments. Pirmo reizi publiskai apspriešanai projekts nodots pagājušā gada sākumā. Tagad tiek gatavota otrā redakcija.
Jaunajā plānā samazinātas teritorijas, kur pieļaujamas augstceltnes. Kvartālā, kur atrodas nodegusī māja, ir otrādi. Līdzšinējais apbūves augstums bija seši stāvi. Jaunajā plānā attīstības departamenta speciālisti to palielinājuši uz divpadsmit.
Visi īpašumi kvartālā, kurā atrodas degušais nams, pieder Igaunijā reģistrētai kompānijai "Novira Capital". Igaunijā tā ir nopietna nekustamā īpašuma attīstīšanas un tirdzniecības kompānija. Trīs gados firma Tallinā uzbūvējusi un renovējusi dzīvokļus un birojus vairāku desmitu tūkstošu kvadrātmetru platībā.
Kalnciema ielas un Raņķa dambja seštūkstoš kvadrātmetru plašo kvartālu "Novira Capital" īpašumā ieguva septembrī.
Uzņēmumam tas izmaksājis vismaz divarpus miljonus eiro. Kvartālā ir trīs īpašumi, un kā pēdējo decembrī firma izsolē nopirka tobrīd jau nodegušo ēku Kalnciema ielā 2b.
"Lursoft" dati liecina, ka ugunsgrēka brīdī īpašums faktiski bija ar "Novira Capital" saistītu personu kontrolē. Tas bija reģistrēts firmai K2B. Valdes loceklis tajā ir Igaunijas pilsonis Augusts Kaars. Viņš un "Novira Capital" pārstāvis Aleksejs Nikolajenko ir juristi Igaunijas juridiskajā firmā "Novira Corporate Services".
Rakstiskā atbildē raidījumam "Nekā personīga" Nikolajenko skaidro, ka ugunsgrēks jaunajam īpašniekam bijis nepatīkams pārsteigums.
Tā kā firmai šajā kvartālā jau piederēja divi īpašumi, tā izsolē pirkusi arī trešo.
Lai gan eksperti atzīst, ka nodegušais nams un tam blakus esošais grausts ir kultūrvēsturiski nozīmīgas jūgendstila būves, līdz šim valsts tās neaizsargāja.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde tagad apņēmusies to steigšus mainīt, pieminekļu sarakstā iekļaujot uguns neskarto piecstāvu būvi. Viss kvartāls būs pieminekļa aizsardzības zona.
Procedūru abu namu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pārvalde sāka jau maijā un kopš oktobra gaidīja īpašnieku reakciju. Pēc ugunsgrēka pārvalde procesu apturēja. Atbildes no nama īpašniekiem joprojām neesot. Pārvaldē to tulko kā klusējošu piekrišanu.
Lai arī blakus esošais nams būs piemineklis, īpašniekam nebūs pienākums atjaunot degušā nama fasādes tās iepriekšējā izskatā.