Pēc tam viņa aizgāja pie personības izaugsmes treneriem, kuri viņai pateica, ka ir jāiziet no savas komforta zonas un jāizmaina sevi, ka viņa nedrīkst būt pasīva un darīt tikai to, ko vēlas, jo tad tas vispār būs “gatavais bērnudārzs”. Un vispār, uz pasauli ir jāskatās pozitīvi, visu laiku jāsmaida, un ir nepieļaujami skumt, dusmoties un būt depresijā.
Pēc tam viņa devās pie feministēm, lai kaut vai tur viņai kāds pateiktu, ka viņa drīkst darīt to, ko vēlas. Bet tā vietā izdzirdēja: tev jābūt tādai, kādu daba tevi radījusi, tu nedrīksti krāsoties, tu nedrīksti darīt jebko, lai iepatiktos vīrietim. Savukārt “childfree” piemetināja, ka viņai jādzīvo vienai un jāpriecājas par savu dzīvi un esību, un nekādā gadījumā nevajag kļūt par sava bērna vergu, tā šķiroties no sava skaistuma un brīvības.
Un, lūk, stāv sieviete – viņas priekšā visas šīs izkārtnes ar absolūti pretrunīgiem baušļiem, un daudzi rādītājpirksti vienlaicīgi norāda un balsis noskalda: Tev jādara! Tu nedrīksti! Sieviete tā nerīkojas! Brīvai sievietei pienākas!…
Un, iespējams, viņai ļoti, ļoti sagribas visus šos gudros ļaudis aizsūtīt tālu…, taču, kā dzīvot tālāk? Kur iet? Kas viņai vispār jādara un kurš viņai to pateiks?
- Jūs drīkstat būvēt karjeru un drīkstat to nebūvēt, bet greznot māju un cept pīrādziņus.
- Jūs drīkstat veidot ģimeni, bet drīkstat arī dzīvot vienas (un pat ar kaķiem, ja tā vēlaties).
- Jūs drīkstat ticēt Dievam un iet baznīcā, bet drīkstat arī ticēt superstīgu teorijai.
- Jūs drīkstat būt izlēmīgas un asas amazones, kuras brīvi medī mežos, bet drīkstat arī kamoliņā satinušās murrāt sava mīļotā cilvēka azotē.
- Jūs drīkstat dzemdēt bērnus, censties būt labas mammas (kā to pašas esat nolēmušas), vai arī nedzemdēt, jo šķiet, ka dzīvē ir citas prioritātes.
- Jūs drīkstat iet personības izaugsmes ceļu un kļūt par “labāko savu versiju”, izejot no komforta zonas, vai arī neaiztikt savu personību vispār un iekārtot vēl labāk savu komforta zonu, lai tajā būtu vēl ērtāk.
- Jūs drīkstat priecāties un dejot, bet drīkstat arī dusmoties, raudāt un būt depresijā.
- Jūs pat drīkstat nebūt skaistas, mīlētas un laimīgas, ja vēlaties.
- Un jūs drīkstat darīt to, ko vēlaties izdarīt, ja reiz tā esat nolēmušas.
- Jūsu lēmumiem ir sava cena, kuru nāksies maksāt, un arī blaknes, kuras var jums nepatikt.
- Ja esat savu izvēli veikušas apzināti, uzņemoties atbildību par tās sekām, un esat mierā ar šo cenu, tad tāds lēmums ir cieņas un apbrīnas vērts, pat tad, ja kādam tas nepatīk.
- Un pat tad, ja izlēmāt, bet neizskaitļojāt visas iespējamās sekas vai vispār sapratāt, ka tā bija kļūda…. jūs taču drīkstat kļūdīties!!! Vai ne?!
- Jūs drīkstat ar savu dzīvi rīkoties tā, kā uzskatāt par vajadzīgu, jo tā ir jūsu dzīve. Jūs pat drīkstat to nolaist podā, jo tā ir jūsu dzīve. Vai arī jūs drīkstat dienu no dienas iet uz sev svarīgu mērķi, atmetot visu lieko – un arī tās ir jūsu tiesības.
- Un vēl viena noslēdzoša doma: kad jums saka gudrus un viedus vārdus un tajos izskan “tev jādara”, nomainiet tos uz “tu drīksti” un pārlasiet vēlreiz. Iespējams, tā šie vārdi dos atvieglojuma un brīvības sajūtu.
Avots: facebook @arhisomatika