"Un es mierīgi nosēdēju." Knuts Skujenieks par "stučīšanu" un septiņiem gadiem lēģerī (18)

Kā dzejnieks Knuts Skujenieks vērtē maisu atvēršanu?

» "Laba izklaide Ziemassvētkos." - ļaudis apspriež "čekas maisu" atvēršanu

"Kā bijām draugi, tā paliksim"- tā par Jāņa Rokpeļņa iznākšanu gaismā sacīja dzejnieks Knuts Skujenieks, kurš padomju stingrā režīma kolonijā atsēdēja septiņus gadus, jo atsacījās "stučīt".

1962. gadā 26 gadu vecumā Skujenieku apcietināja un apsūdzēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu un par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu. 

Stukačs maisījies rakstniekiem pa vidu kā neatzīts dramaturgs. Sadzejoti balti brīnumi, kurus vēlāk lasot Skujeniekam bija, ko pasmieties: "Ka es tur esot bijis kopā ar cilvēkiem, kurus līdz šai dienai nepazīstu. Vietā, kur līdz šai dienai neesmu bijis. Tad es sapratu, ka šāds ziņojums ir domraksts."

"Es vienkārši runāju un rakstīju, ko domāju. 50 cilvēki liecināja, ka tie dzejoļi, kurus man inkriminēja, nav pretpadomju."

"Es viņiem teicu: ja padomju vara nolēmusi no šitā izdzimteņa iztaisīt cilvēku un tam ir vajadzīgi septiņi gadi, lai tā arī būtu!" atceras Skujenieks.

"Priekšnieks teica, izbeidz ākstīties. Es teicu, - "es neākstīšos, es neparakstu." Viņš jau bija sagatavojis manu raksturojumu, kur vajag parakstīties. Es teicu, - "nē, nebūs!""

"Un es mierīgi nosēdēju. Man bija vienkāršāk, jo es to laiku intensīvi strādāju!"

Lēģera septiņos gados Skujenieks sarakstījis ap tūkstoš dzejoļu. Čekisti jauno dzejnieku lenca arī pēc sodīšanas, mēģināja vervēt ar tipiskām tā laika metodēm - izmantojot personīgi pazīstamu cilvēku, bērnības draugu, un dzirdīja ar alkoholu.

Knuts Skujenieks ir viens no retajiem, kas par savu pieredzi - septiņiem gadiem stingrā režīma kolonijā - nelej bēdu asaras, bet drīzāk ir lepns, ka nosēdēja līdz pēdējai dienai. Lēģerī radās dzejolis "Poga", kas veltīts sievai.