Latvijas Žurnālistu asociācija nesaskata pamatojumu lēmumam atlaist Belti un Ņesterovu (1)

Sabiedriskā medija valdes atbrīvošana var notikt, tikai balstoties uz ļoti nopietniem pārkāpumiem, savukārt NEPLP izplatītajā paziņojumā nekādi nopietni pārkāpumi nav minēti, atzīmēti tikai potenciāli iespējamie riski, norāda LŽA valde.

Turklāt stratēģisku attīstības projektu plānošana, kā arī pietiekoša un savlaicīga finansējuma piesaiste ir NEPLP, nevis valdes kā izpildorgāna uzdevums, uzskata LŽA. Organizācija atgādina, ka Arī Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā par LTV ir konstatējusi, ka "padome nav nodrošinājusi kvalitatīvu kapitālsabiedrības pārvaldību un LTV – pārdomātu ilgtspējīgu apitālsabiedrības attīstību".

LŽA pauž bažas par patiesajiem LTV divu valdes locekļu atlaišanas iemesliem, īpaši ņemot vērā, ka neuzticība izteikta arī valdes loceklim programmu attīstības jautājumos, kura tiešā atbildībā ir LTV realizētais saturs un satura attīstība, nevis studiju režijas kompleksa izveide.

LŽA norāda, ka sabiedriskā medija valdes atbrīvošana "uzticības zaudēšanas dēļ" ir drauds mediju neatkarībai un tiešā pretrunā ar Eiropas Padomes rekomendācijām, ko Latvija ir akceptējusi.

LŽA pauž atbalstu neatkarīgas ekspertu komisijas izveidei, kura vērtētu NEPLP argumentus, kas kalpojuši par pamatu LTV valdes locekļu atbrīvošanai no amata.

Valdes locekļu atlaišana nav pirmais gadījums, kad NEPLP rīcība ir izraisījusi LŽA kritiku. Pērn jūlijā LŽA kritizēja NEPLP, jo tās sasauktā tikšanās ar sabiedrisko mediju vadību, lai pārrunātu LTV un Latvijas Radio (LR) lēmumus pārtraukt attiecības ar Ventspils domi bija klajā pretrunā ar redakcionālās neatkarības principu. Tāpat kritiku izpelnījās argumentētas diskusijas trūkums par NEPLP ierosinātajām pārmaiņām sabiedriskā radio kanāla "Pieci.lv" formātā. Pērn septembrī LŽA nosodīja LR valdes locekles Sigitas Roķes atbrīvošanu.

LETA jau ziņoja, ka NEPLP gada pēdējā darba dienā vienbalsīgi pieņēma lēmumu izteikt neuzticību Beltem un Ņesterovam.

NEPLP norāda, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Savukārt, veicot revīziju par LTV sadarbību ar trešajām pusēm, padome konstatēja, ka LTV sniedz reklāmas pakalpojumus komerctirgum. Tostarp šī gada oktobrī Belte ir noslēdzis līgumu ar vismaz vienu Latvijas komerctelevīziju, padarot sabiedrisko mediju par reklāmas aģentūru, kas, izmantojot publiskos resursus, apkalpo komerctirgu. NEPLP atzīmē, ka spēkā esošā stratēģija šādu komercpakalpojuma sniegšanu neparedz, tāpēc saskaņā ar Valsts kontroles ziņojumu un Eiropas tiesību aktiem, šajā rīcībā ir saskatāmi šķērssubsidēšanas riski.

Tāpat NEPLP napmierina LTV valdes rīcība, prasot atcelt NEPLP lēmumu, ar kuru tika nolemts nepiešķirt prēmijas LTV valdes locekļiem.

Belte sabiedrisko mediju portālam "Lsm.lv" sacīja, ka, vislabākais, ko šajā situācijā varētu darīt, ir pieprasīt neatkarīgas komisijas atzinumu, un pēc tam varētu secināt, vai kādi viņam inkriminētie pārmetumi ir pamatoti, vai arī tas ir bijis uzticības balsojums "tāpēc, ka acīmredzot divu cilvēku vietā valdē jābūt citiem".

Reaģējot uz NEPLP lēmumu, 2. janvārī ir sasaukta Saeimas Mediju politikas apakškomisijas sēde, lai noskaidrotu lēmuma pamatojumu. Apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) aģentūrai LETA uzsvēra, ka pamatojums, ar ko NEPLP ir iepazīstinājis sabiedrību, ir nepietiekams, lai saprast, kas ir noticis.

"Rodas iespaids, ka NEPLP neapzinās savu atbildību par to, ka šādi lēmumi ir pietiekami publiski jāpamato. Tas ir apbrīnojami, ja atbildīgās amatpersonas preses relīzes izlaišanu uzskata par pietiekamu komunikāciju," akcentēja partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

LTV valdē darbu turpina valdes loceklis finanšu jautājumos Ivars Priede. Nākamnedēļ NEPLP iecels pagaidu valdes locekli, bet 10. janvārī izsludināšot konkursu uz vakantajām sabiedriskā medija valdes locekļu vietām.