KNAB par tirgošanos ar ietekmi rosina apsūdzēt uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un bijušo basketbolistu Valteru (2)

KNAB aģentūru LETA informēja, ka birojs lūdzis prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai sākt kriminālvajāšanu pret trim personām par tirgošanos ar ietekmi.

Pēc KNAB sniegtās informācijas, kāda juridiska persona bija vērsusies tiesā pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. Lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.

Apmaiņā pret "palīdzību" juridiskās personas pārstāvji apsolījuši fiziskajai personai juridiskās personas kapitāldaļas. Pēc KNAB sniegtajām ziņām, uz projekta realizācijas laiku daļa no juridiskās personas kapitāldaļām pārgājušas fiziskās personas rīcībā. Pēc šādas vienošanās pašvaldība ar juridisko personu noslēgusi mierizlīgumu tiesvedībā, informēja KNAB. Pret nevienu pašvaldības amatpersonu birojs gan šajā lietā nav vērsies.

Aizdomās turēto fizisko personu KNAB savā infografikā apzīmējis ar krūma ikonu. Aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir Krūmiņš, pret kuru KNAB jau divās citās lietās rosinājis uzrādīt apsūdzības. KNAB izplatītajās infografikās par šīm divām citām krimināllietām Krūmiņam bija piešķirts identisks grafiskais apzīmējums.

KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza, vai jaunākajā infografikā minētā privātpersona ir tā pati, kurai piešķirts identisks grafiskais apzīmējums infografikās par citām krimināllietām.

Uzņēmējs Krūmiņš aģentūrai LETA noliedza, ka būtu iesaistīts lietā par tirgošanos ar ietekmi. Uzņēmējs jau desmit gadus esot pensijā, "nekur neiepērkos un tās ir kārtējās baumas".

"Kaut kas ir sajaukts, varbūt kāds cits Krūmiņš. Esmu nodarbojies ar biznesu, kas nozīmē uzbūvēt ostu un pārkraut kravas. Tas ir kārtējais murgojums, es nekur pusgadu neesmu saukts ārā," paziņoja uzņēmējs.

Lietā par tirgošanos ar ietekmi pārējie divi aizdomās turētie ir juridiskas personas pārstāvji, kurus birojs ilustrējis ar pudeles un putna ikonām.

Aģentūrai LETA zināms, ka ar pudeli domāts bijušais basketbolists Valters, bet putna ikona apzīmē uzņēmēju Balodi. Ar Valteru aģentūrai LETA neizdevās sazināties.

Krimināllikums par tirgošanos ar ietekmi paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Kā liecina "firmas.lv" dati, Balodis un Valters ir bijuši līdzīpašnieki SIA "Kser", kas Jūrmalā vēlējās celt šķeldas koģenerācijas staciju. Šī iecere savulaik radīja skandālu, jo tika paustas bažas, ka pašvaldības sadarbība ar "Kser" atņemtu darbu pašas pilsētas jaunuzceltai šķeldas katlumājai.

"Kser", kas tagad saucas "M7 Energy", kopš 2016. gada oktobra pilnībā pieder SIA "Luxtrade". Šis uzņēmums pašlaik pilnībā pieder Dmitrijam Artjušinam, bet līdz 2017. gada aprīlim 54,57% no tā piederēja Balodim, bet 22,71% - SIA "Bepo", kura vienīgais īpašnieks līdz pagājušā gada rudenim bija Valters. "Kser" 2015. gada rudenī piedzīvoja īstermiņa īpašnieku izmaiņas, kad uz pāris nedēļām par 51% uzņēmuma daļu īpašnieku kļuva Kipras ofšors "Uztema Holding Limited".

Portāls "pietiek.com" 2017. gada aprīlī vēstīja, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi Jūrmalā. Toreiz publikācijā gan tika pieļauts, ka lieta varētu būt saistīta ar amatpersonu iespējamo korupciju un Jūrmalas pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas siltums" nepamatoti sadārdzinātu šķeldas iepirkumu un darījumu attiecībām ar "Kser".

Šī lieta plašāku skanējumu ieguva 2016. gada beigās, kad kļuva zināms, ka vairāki uzņēmēji piedāvājuši Jūrmalas pilsētai Kauguros piegādāt siltumu no vēl neuzceltas šķeldas koģenerācijas stacijas, bet tas atņemtu darbu pašas pilsētas tikko pabeigtai šķeldas katlumājai. Toreizējais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) tad apgalvoja, ka viņš neesot uzstājis, lai "Jūrmalas siltums" parakstītu līgumu ar "Kser", taču privātuzņēmums būtu varējis saražot siltumenerģiju lētāk par pašvaldības uzņēmumu un līdz ar to veicinātu konkurenci, tolaik vēstīja portāls.

Pašvaldības uzņēmums "Jūrmalas siltums" 2016. gada 17. novembrī bija noslēdzis nodomu protokolu par siltumenerģijas piegādi ar "Kser", kura piedāvājumu slēgt līgumu uz 10 gadiem iepriekš bija noraidījusi iepriekšējā "Jūrmalas siltuma" vadība, kas uzskatīja, ka tas atņemtu gandrīz visu jaudu jaunajai pašvaldības katlumājai un no tā pašvaldībai celtos zaudējumi.

"Kser" bija nosūtījusi uzņēmumam "Jūrmalas siltums" līguma projektu, kurā bija izteikta vēlme slēgt līgumu uz desmit gadiem. "Jūrmalas siltuma" toreizējais vadītājs Zigurds Starks to nebija parakstījis un aizgājis no darba, vēlāk apgalvojot, ka Truksnis viņam vairākkārt teicis, ka sadarbības līgumu vajagot parakstīt. Truksnis uz to apgalvoja, ka neesot licis Starkam parakstīt līgumu, bet gan esot vēlējies, lai Starks runātu ar investoriem par abpusēji pieņemamu risinājumu.

Jau ziņots, ka šogad pavasarī citā lietā Ģenerālprokuratūra Krūmiņam un viņa meitai uzrādījusi apsūdzību kukuļdošanu, savukārt Veselības inspekcijas (VI) amatpersonai Tatjana Morozovai par kukuļņemšanu un dienesta viltojumu saistībā ar kāda objekta nodošanu ekspluatācijā. Šo lietu Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa skatīs 2019. gada 23. janvārī pulksten 14.

Tāpat nesen Ģenerālprokuratūra uzrādīja apsūdzību Krūmiņam un Jūrmalas mēram Gatim Truksnim lietā par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), iespējams, nelikumīgu finansēšanu.