Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Krievu salas terminālis nodots ekspluatācijā; vēja žogs aizturēšot ogļu putekļus

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Brīvostas infrastruktūras objekts Krievu salā, kur izbūvētas beramkravu pārkraušanas piestātnes, īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra".
Brīvostas infrastruktūras objekts Krievu salā, kur izbūvētas beramkravu pārkraušanas piestātnes, īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra". Foto: Ieva Lūka/LETA

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir noslēgušies un objekts ir nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis ir pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas, aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvalde.

Rīgas brīvostas pārvalde stividoru SIA "Strek" un SIA "Riga Coal Terminal" teritorijā visus papildu infrastruktūras būvdarbus, ko tā bija uzņēmusies veikt, ir izpildījusi pilnā apmērā.

"Rīgas brīvosta savu apņemšanos ir izpildījusi pilnā apmērā - visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija paredzēts veikt otrās kārtas ietvaros, ir izpildīti, un objekti ir nodoti ekspluatācijā," uzsvēra Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

"Līdz ar to var teikt, ka vairāku gadu darbs pie Krievu salas termināļa objektu izbūves ir noslēdzies, un Rīgas osta ir ieguvusi pasaules standartiem atbilstošu kravu apstrādes termināli, kas atbilst arī visaugstākajām vides prasībām."

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums.

Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā divu kilometru garumā.

Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

"Pateicoties gan lietpratīgai projekta vadībai un uzraudzībai, gan projektētāju un būvnieku darbam, gan veiksmīgajai sadarbībai ar stividoriem, kā arī labvēlīgajiem laika apstākļiem, mums ir izdevies visus darbus paveikt noteiktajos termiņos un pat nedaudz apsteidzot darbu grafiku. Jau tuvākajā laikā jaunais Krievu salas terminālis varēs pilnvērtīgi uzsākt darbu," sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Objektā stividori turpina specializēto ogļu izkraušanas, smalcināšanas, transportēšanas un kuģos iekraušanas iekārtu uzstādīšanu, ieregulēšanu un sagatavošanu ogļu pārkraušanas procesa uzsākšanai.

Lai atbrīvotu Rīgas pilsētas centru no ogļu kravām un pārvietotu ogļu pārkraušanu uz jauniem, ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotiem termināļiem Krievu salā, Rīgas brīvostas pārvalde 2012. gadā sāka projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra".

2015. gada 31. decembrī noslēdzās Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve, kuras ietvaros tika izveidotas četras dziļūdens piestātnes (15,5 metri) ar kopējo garumu 1180 metri un nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra.

Plānotā termināļa jauda ir 15-20 miljoni tonnu gadā.

Projekta kopējās izmaksas ir 151,8 miljoni eiro, no kurām attiecināmās izmaksas ir 123,24 miljoni eiro, bet Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 75,83 miljoni eiro. Īstenojot projekta aktivitātes, ir izdevies panākt desmit miljonu eiro ietaupījumu.

Eiropas Komisija Krievu salas projektu izvērtēs 2019. gada marta beigās, un tad arī būs zināms, vai projekts sasniedzis mērķus un Eiropas Savienības līdzfinansējums tiek piešķirts pilnā apmērā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu