Saulkrastu domes opozīcija ar trīs koalīcijas deputātu atbalstu prasa priekšsēdētāja Grāvīša atbrīvošanu

Deputātu pieprasījumu parakstījuši bezpartejiskie, domē no partijas "Vienotība" saraksta ievēlētie deputāti - Līcis, Selga Osīte, Līga Vaidere, Oksana Vanaga, Sandra Ozola-Ozoliņa, kā arī bezpartejiskās, domē no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) saraksta ievēlētās Aiva Aparjode un Santa Ancāne, kā arī Alens Horsts (LZS).

Demisijas pieprasījumu deputāti pamato ar to, ka pašvaldība netiek pietiekami profesionāli pārvaldīta, netiek novērtēts un izmantots novada izaugsmes potenciāls, novada vadībai pietrūkst enerģijas un pozitīvu ambīciju spert izlēmīgus un drosmīgus soļus ikvienā jautājumā, tajā skaitā, lai celtu izpildvaras profesionalitāti, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Līcis skaidroja, ka visbūtiskāk pieprasījuma iesniedzējus uztrauc novadam ļoti nozīmīgu jautājumu un lēmumu pieņemšanas metodes un sagatavoto dokumentu kvalitāte. Būtiski lēmumi netiek apspriesti pēc būtības, tiek virzīti kā piebalsotie jautājumi kārtējās domes sēdēs vai arī steidzamības kārtā tiek izskatīti ārkārtas sēdēs, kurām tiek pievienots dokumentu apjoms, kuru nav iespējams kvalitatīvi izskatīt ātrā laikā.

"Deputātiem ir šaubas par lēmumu pieņemšanas mērķiem un lēmumprojektu sagatavotāju kvalifikāciju. Tā rezultātā daļa pieņemto lēmumu ir jāgroza, bet virkne domes ārkārtas sēžu nenotiek kvoruma trūkuma dēļ. Pie šādiem apstākļiem ir zudusi uzticība esošajam domes priekšsēdētājam," skaidroja deputāts.

Viņš minēja, ka politiskā krīze Saulkrastos ir ieilgusi un, lai varētu veikt pilnvērtīgu darbu pie 2019. gada budžeta, novada izglītības jautājumu reformas un kultūras un sporta dzīves sakārtošanu, domei nepieciešama rīcībspējīga vadība, uzskata Līcis.

Pēc 2017. gada jūnija pašvaldību vēlēšanām Saulkrastu novada vadības grožus saglabāja tās līdzšinējais vadītājs Grāvītis, kura kandidatūru atbalstīja desmit no 15 deputātiem. Pret Grāvīti nobalsoja pieci deputāti no "Vienotības" rindām.

Pašvaldību vēlēšanās lielāko atbalstu saglabāja VL-TB/LNNK, kas ieguva septiņas vietas novada domē. Tam sekoja "Vienotība", kurai izdevās savākt piecus deputāta mandātus. Divus krēslus ieguva Latvijas Zaļā partija, bet vienu - Latvijas Zemnieku savienība.