LPS kritizē likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu (21)

Viņa norādīja, ka valdībai ir tiesības sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldības domes atlaišanu, tomēr tam ir jābūt tiesiskam un pamatotam. Proti, Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, kā arī tad, ja tā atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē. Pašvaldību atlaist var arī gadījumos, ja tā divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas, kā arī tad, ja dome nav spējīga pieņemt lēmumus, jo trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no domes deputātu kopskaita.

Kinča skaidroja, ka, lai konstatētu šos pārkāpumus, tiesas spriedumu nepildīšanu vai to atkārtotību, VARAM vispirms esot jāveic noteiktas procedūras noteiktā kārtībā, un tas jādara, balstoties uz normatīvajiem aktiem. Tomēr LPS ieskatā no VARAM izstrādātā likumprojekta par Rīgas domes atlaišanu anotācijas nav iespējams gūt pārliecību, ka šī kārtība tiešām būtu ievērota.

"VARAM izstrādātā likumprojekta mērķis "novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nenodrošina likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi" būtiski atšķiras no likumā "Par pašvaldībām" paredzētā iemesla domes atlaišanai. VARAM nav anotācijā norādījusi Satversmes vai likuma pārkāpumu, tiesas sprieduma atkārtotu nepildīšanu vai pārkāpšanu. Ministrija nav īstenojusi likumā paredzētās procedūras, tai skaitā domes sēžu sasaukšanu, ja pirmo reizi vai atkārtoti izpildītos kāds no šiem nosacījumiem. Nav arī neviena tiesas sprieduma, kas atzītu domes lēmumus par nelikumīgiem," skaidroja Kinča.

Juriste uzsvēra, ka aizdomas par korupciju pašvaldībai piederošā uzņēmumā vispirms ir jāpierāda, jo līdz tiesas spriedumam darbojas nevainīguma prezumpcija. Tāpat viņa norādīja, ka domi var atlaist tad, ja iespējams konstatēt, ka domes deputāti apzināti veicina korupciju. Pretējā gadījumā var sodīt tikai vainīgās amatpersonas.

LPS uzskata, ka likumprojekts nav sagatavots atbilstoši tiesiskas valsts principiem, un par to savienība ir informējuai arī Ministru prezidentu, VARAM, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju. "LPS nebūs pamata iebilst pret likumprojekta virzību, ja tiks ievērota likumība un tiesiskums," norādīja Kinča.

Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurā atrunāts arī domes turpmākais darbs tās atlaišanas gadījumā.

Izstrādātajā likumprojektā teikts, ka tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nenodrošina likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi. Līdz ar likuma pieņemšanu Saeimā Rīgas dome tiktu atlaista un tās vietā tiktu iecelta pagaidu administrācija.

Domes atlaišanas gadījumā jaunās Rīgas domes vēlēšanas notiktu 2019. gada 25. maijā. Jaunievēlētā dome darbotos līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāktu kārtējās vēlēšanās ievēlētā Rīgas dome, kas plānotas 2021. gadā.

Tikmēr Rīgas mērs šo likumprojektu jau vairākkārt nodēvējis par "politisku šovu", kuram nav tiesiska pamata.