Indonēziešu vīrietim Udinam Ahokam bija jāpieņem lēmums, ko neviens nekad nevēlētos darīt: jāizglābj sava sieva vai māte un viengadīgas dēls - par viņa un citu izdzīvojušo stāstiem vēsta vietne "Channel NewsAsia".
Sieva vai viengadīgs dēls un māte - cunami Indonēzijā licis pieņemt smagus lēmumus
Sestdien, 22. decembrī, 46 gadus vecais indonēziešu vīrietis bija nupat devies gulēt, kad pēkšņi viņa māju Sumatras piekrastē satricināja cunami vilnis.
Panikas pārņemts, viņš centās tikt pie savas guļošās mātes un vienu gadu vecā dēlēna, bet tad viņš pamanīja savu sievu, kura bija tuvu noslīkšanai ūdens mutuļos.
Viņš paguva izglābt savu sievu un abi pārcieta vulkāna izraisīto cunami, kas skāra vairākas Indonēzijas piekrastes, nogalinot vairāk nekā 400 cilvēku.
Ahoka māte un mazulis tika atrasti miruši zem gruvešu kaudzes.
"Man nebija laika izglābt savu māti un dēlu," raudādams Ahoks stāsta aģentūrai AFP, atrodoties patvertnē kopā ar citiem, kuri zaudējuši pajumti. "Es nožēloju to tik ļoti. Man atliek cerēt, ka Dievs viņus pieņēmis."
Cita Sumatras salas iedzīvotāja, topošā māmiņa sestajā mēnesī Sulistivati, izdzīvoja pateicoties kaimiņam, kurš pamanīja viņu pakrītam sāļajā ūdenī.
"Par laimi, viņš mani pamanīja un izvilka no viļņa ārā, un mēs kopā ar citiem kaimiņiem uzskrējām augstākā punktā," atceras Sulistivati.
"Bija pilnīga tumsa. Es nezināju, ka, esot stāvoklī, varu paskriet tik ātri. Tas bija tik baisi. Mēs gaidījām pāris stundas, kamēr ūdens atkāpās."
Savukārt sešdesmitgadnieks Saki, kurš dzīvo Javas salā, nolūkojas uz gruvešiem, kas kādreiz bija viņa ciemats, un viņu māc neziņa, kā viņš atkal nostāsies uz kājām.
"Es nevaru sākt no jauna, viss ir aizgājis postā - manas drēbes, mana nauda," sirmgalvis pastāsta aģentūrai AFP. "Man mājā glabājās 19 miljoni rūpiju (aptuveni 1200 eiro)." Nu viņam atlicis tikai tas, kas bija mugurā, kad cunami noslaucīja viņa māju.
"Es guļu mošejā un katru dienu es šeit atgriežos, jo man bija daudz naudas, kas atradās iekšā (mājā)."
Apkārtnē, kurā mitinās Saki, bojā gāja divi cilvēki un iznīcinātas tika vismaz 20 mājas, teic vietējie, kuri Ziemassvētkus pavada rakņājoties pa zudušo māju gruvešiem pēc savām mantām.
"Kad uznāca cunami, pēkšņi pazuda elektrība un es dzirdēju skaņu, kas bija kā lidmašīnas dārdoņa," atceras 62 gadus vecais Izmails.
"Es pavērsu lukturi jūras virzienā un ieraudzīju vilni [...] Es ieskrēju mežā un augšā pakalnā."
Izmailam paveicās - viņa māja un kazu ganāmpulks no cunami viļņa necieta. Bet viņa māja atrodas dziļāk iekšzemē, un tuvāk krastam cunami savā ceļā noslaucīja visu.
"Te bija benzīntanks, pārtikas veikals un rezerves daļu pārdotava," stāsta Izmails. "Viss tas nu pazudis. Līdz šim neesam saņēmuši nekādu palīdzību. Mums ir tikai dubļaini rīsi, taču mēs tik un tā pagatavosim tos."
Sumatras salā dzīvojošā 45 gadus vecā Nasohā ķermeni klāj rētas un zilumi, viņa māja ir iznīcināta. Taču viņš sevi uzskata par vienu no tiem, kam paveicies.
"Man ir dziļa brūce vaigā un arī mana roka un auss ir ievainota," teic vīrietis. "Bet es priecājos, ka izdzīvoju."