Arī ASV likumdevēji pauduši bažas par Sīrijā palikušo sabiedroto likteni pēc amerikāņu karavīru aiziešanas, īpaši par kurdu kaujiniekiem, kas cīnījušies pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts", kā arī par iespējamo vakuumu, kas izveidosies šai valstī.
Vairāki politiķi gan no ASV demokrātu, gan republikāņu rindām apšaubījuši arī prezidenta apgalvojumu, ka "Islāma valsts" Sīrijā ir sakauta.
Reaģējot uz šo Trampa lēmumu, par atkāpšanos paziņojis ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss, kas iepriekš tika brīdinājis, ka pāragra bruņoto spēku izvešana no Sīrijas būtu "stratēģiska kļūda", kā arī ASV sūtnis starptautiskajā koalīcijā cīņai pret "Islāma valsti" Brets Makgērks.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans vēl nesen draudēja tuvāko dienu laikā uzsākt jaunu operāciju pret YPG.
Pēc Trampa lēmuma Ankara gan paziņojusi, ka atliks solīto ofensīvu, tomēr Lielbritānijā bāzētā monitoringa organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR) ziņo, ka Turcija savelk spēkus netālu no kurdu kontrolētā apvidus Sīrijas ziemeļos, un arī Turcijas mediji vēsta, ka abu valstu robežu šķērso jauni papildspēki.
Kā uzskata eksperts kurdu jautājumos Mutlu Čivirolu, ASV spēku izvešana "pavērs ceļu Turcijas operācijām pret kurdiem, un sāksies asiņains karš".