Tāpat viņa pastāstīja, ka nākamgad turpināsies cīņa par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājumu 2021.-2027 periodam. LOSP jau šogad aizsāka un nopietni turpina darbu pie tā, lai Latvijai panāktu labāku ES finansējuma sadali un nosacījumus nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.
"Neatbalstām Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto KLP finansējuma samazinājumu, jo salīdzinājumā ar finanšu periodu no 2014. līdz 2020. gadam Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums finanšu periodā no 2021. līdz 2027. gadam samazināsies par 5%, lai gan izaicinājumi un sabiedrības prasības pret lauksaimniekiem pieaug," uzsvēra LOSP.
LOSP plāno turpināt cīņu par savu pozīciju, jo tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimnieku ieskatā ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs, novēršot tiešo maksājumu atbalsta atšķirības starp ES dalībvalstīm. "Mūsu lauksaimniekiem tieši tāpat jācīnās ar visiem tiem pašiem izaicinājumiem, kā citiem ES zemniekiem," atgādina padomes sabiedrisko attiecību speciāliste.
Pēc viņas sacītā, LOSP turpinās arī aizstāvēt īpašos noteikumus sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanai, ņemot vērā aizvien pieaugošās darbaspēka problēmas lauksaimniecības nozarē. LOSP ieskatā sezonas laukstrādnieku ienākumu nodoklis ir būtisks un jāsaglabā, turklāt tas ir nepieciešams arī citās lauksaimniecības nozarēs, piemēram, graudkopībā, sezonas darbiem, tādiem, kā akmeņu lasīšana un sēklu lauku ravēšana.
Jau ziņots, ka PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem Latvijā piemērota uz laiku no šā gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.