"Trasta komercbankas" likvidators Krūms atzīst vainu nolaidībā; apgalvo, ka Sprūds viņu "vienkārši izmantojis" (3)

Sprūdam, Krūmam un vēl vairākām personām janvārī jāstājas tiesas priekšā par vairākiem iespējamiem noziegumiem.

Epizodēs par "Trasta komercbankas" likvidāciju Sprūdu un vēl trīs personas apsūdz par izspiešanu, pielietojot draudus. Sākotnēji arī bankas likvidatoram Krūmam inkriminēja izspiešanu, taču tagad viņu apsūdz nolaidībā.

Krūms pārliecinājis izmeklētājus, ka par iespējamo izspiešanu neesot zinājis. Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai lasāms, ka līdz brīdim, kad Sprūds piedāvājis Krūmam kļūt par licenci zaudējušās "Trasta komercbankas" likvidatoru, Krūmam par Sprūdu bija radies priekšstats kā par zinošu un spējīgu cilvēku, bet tagad Krūms saprotot, ka Sprūds viņu vienkārši izmantoja savu ieceru un nelikumīgu darbību īstenošanā, faktiski izmantojot šantāžu.

Krūms izmeklētājiem atklājis, ka vēl pirms nokļūšanas likvidatora amatā, Sprūds licis viņam parakstīt atlūgumu bez datuma. Tas bijis jānodod glabāšanā Sprūdam. Arī likvidācijas procesā Sprūds esot Krūmu komandējis.

Krūms esot paļāvies uz Sprūdu un viņa cilvēkiem, ko tagad nožēlojot.

"Ak viņš, nabadziņš, kā viņam neiet," intervijā "de facto" nosmejas Sprūds. Viņš noliedz, ka būtu licis Krūmam parakstīt atlūgumu vai arī kā citādi viņu ietekmējis.

Sprūds pieļauj, ka Krūms pakļāvies "kriminālprocesuālajai uzpirkšanai", proti, piekritis sniegt šādas liecības, lai izbēgtu no smagāka soda.

Saskaņā ar prokuratūras versiju, "Trasta komercbankas" lietā izspiešana notikusi no diviem bankas klientiem – britu firmām "Fairwood Import LLP" un "Ergo Tec LLP". Abos gadījumos kompāniju pārstāvji parakstījuši cesijas līgumus, ka kompānijas daļu bankā palikušās naudas, apmaiņā pret palīdzību, atdos kompānijai ar nosaukumu "Alunānu biroji".

"Fairwood Import LLP", kurai "Trasta komercbankā" bija iesprūduši 2,7 miljoni eiro, pārstāvēja Krievijas pilsonis Boriss Vorobjovs.

Vorobjova privātbaņķieris viņu iepazīstināja ar juristu Mārtiņu Krūmu. Stādīja priekšā kā bankas likvidatora Ilmāra Krūma radinieku, kaut gan radi viņi nav. Tikai vienādi uzvārdi.

Mārtiņš Krūms sarunāja Vorbjovam tikšanos ar Sprūdu. Par sarunu liecības ir pretrunīgas. Vorobjovs apgalvo, ka runājuši par cesijas līguma noslēgšanu. Sprūds to noliedz. Vorbjovs līgumu nav gribējis slēgt, uzdevis jautājumus, kamēr Sprūds "sapsihojies" un tikšanās beidzās, liecina Vorobjovs.

Vorobjovs Sprūda birojā pamanījis arī oficiālo bankas likvidatoru Ilmāru Krūmu, tādēļ nospriedis, ka labāk līgumu parakstīt.

Vēlāk tikušies ar Mārtiņu Krūmu viesnīcas restorānā. Vorobjovs parakstīja dokumentus, tos paņēmis kāds vīrietis, visticamāk, domāts finansists Jorens Raitums, kurš aizvedis tos parakstīt otrai pusei – Guntaram Slišānam "Alunāna biroju" vārdā. Vēlāk Vorobjovam nogādāts viņa eksemplārs. 

Prokuratūra uzskata, ka no Vorobjova nauda izspiesta. Iesaistītie darbojušies organizētā grupā, britu kompānija "Fairwood Import" atzīta par cietušo.  

"Alunāna birojiem" pārskaitīti 350 tūkstoši eiro. Prokuratūra uzskata, ka ar šo naudu uzņēmums rīkojies saskaņā ar Sprūda un Raituma norādījumiem. 

"Daži klienti, iespējams, gribēja pārstāvību ar lielāku ietekmi, jaudu, autoritāti," tā Sprūds atbild uz jautājumu, kāpēc pie viņa vesti bankas klienti. Sprūds pauž, ka likums viņam neaizliedz sniegt padomus, bet konkrēti Vorobjovu konsultējis neesot.

Sprūds Krievijā ievācis ziņas, ka Vorobjovs pats savulaik esot tiesāts par izspiešanu. Tas liekot apšaubīt viņa liecības, uzskata Sprūds. Turklāt iesniegumu Valsts policijai Vorobjovs uzrakstīja vairākus mēnešus pēc izmeklēšanas uzsākšanas.  

Apsūdzētais finansists Raitums apsūdzību nekomentē, bet jurists Mārtiņš Krūms to sauc par absurdu: "Tieku apsūdzēts faktiski no drauga [Vorobjova], ar kuru kopā esmu nodarbojies ar kaitsērfingu, sniedzis juridisko palīdzību. (..) Ļoti ceru, ka tiesā noskaidrosies apstākļi un tikšu attaisnots."

Līdzīga viss noticis otrā epizodē ar britu kompāniju "Ergo Tec LLP", kurai "Trasta komercbankā" bija noguldīti 16,3 miljoni eiro. Šo kompāniju pārstāvēja advokāts Armands Jaunzars. Viņš uzmeklēja Sprūdu un tikās ar viņu. 

Apsūdzībā minēts, ka Sprūds informējis, ka "Ergo Tec LLP" darbībā konstatējamas naudas atmazgāšanas pazīmes un piedraudējis, ka, nenoslēdzot līgumu, var radīt kompānijai grūtības saņemt naudu. Tādēļ cits kompānijas pārstāvis lietuvietis Simas Lapienis parakstīja vienošanos par 9,52% nodošanu "Alunāna birojiem".

Apsūdzība uzskata, ka Sprūds, tiesa, nenoskaidrotā laikā un apstākļos, nenoskaidrotām personām deva norādījumus neveikt "Ergo Tec" naudas izcelsmes pārbaudi. Klientam pārskaitīja naudu, no kuriem gandrīz 900 tūkstoši eiro palika organizētās grupas dalībnieku rīcībā.

Arī šajā apsūdzības daļā Sprūds vainu izspiešanā noliedz. Viņš neatklāj kādus padomus sniedzis Jaunzaram. 

"Pretenzijas sākās pēc tam, kad policijas darbinieki viņiem [Jaunzaram un "Ergo Tec LLP"] lika izvēlēties starp to, vai viņi ir cietušie vai neatļauta labuma devēji," pauž Sprūds un piemin, ka 2017. gadā ticies ar Jaunzaru, kurš teicis, ka policija viņu "presingo". "Protams, ka to viņš tagad noliedz," saka Sprūds.

"de facto" redzētās telefonsarunas lietā ļauj secināt, ka apsūdzētais Raitums ar cietušo pārstāvi Jaunzaru bijuši labi paziņas.

"Pašu cesijas līgumu gatavoja pats cietušais, kurš čomojās ar savu izspiedēju, runā par hokeju, par kopīgu laika pavadīšanu, kuriem ir kopīgi ģimenes draugi. [...[ Paši izdariet secinājumus, vai tā ir izspiešana," saka Sprūds.

Jaunzars ar "de facto" runāt nevēlējās. Noteica, ka cietušos nepārstāv un nolika klausuli. Lietas prokurors Uldis Cinkmanis interviju atteica.