Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Cunami Indonēzijas piekrastē prasījis 222 cilvēku dzīvības

Papildināts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: BNPB / HANDOUT / EPA

Vulkāna izvirduma izraisīts cunami Indonēzijas Zunda šaurumā, kas sestdienas vakarā skāris Sumatras salas dienvidu piekrasti un Javas rietumus, prasījis vismaz 222 cilvēku dzīvības, paziņojušas amatpersonas.

Cietuši vēl 843 cilvēki, bet 28 cilvēki šobrīd tiek uzskatīti par pazudušiem, norādījis Indonēzijas nacionālā katastrofu dienesta pārstāvis Sutopo Purvo Nugroho, piebilstot, ka patiesais upuru skaits var izrādīties vēl lielāks.

Neprognozētais cunami vilnis nodarījis plašus postījumus un izraisījis paniku cilvēkos. Sagruvušas simtiem ēku, izgāzti koki, apgāztas automašīnas, piekrasti klāj gruveši. Vissmagāk cietis Pandeglangas rajons pašā Javas salas rietumu galā.

No cietušajiem rajoniem tiek evakuēti ievainotie, turp nosūtīta smagā tehnika, lai palīdzētu meklēšanas un glābšanas darbos.

Video: Indonēzijas piekrasti satricina cunami

Medija "BNO News" publicētā video redzama rokgrupas uzstāšanās, kad pēkšņi skatuvi sagrauj cunami vilnis.

Kā uzskata speciālisti, pēkšņo cunami vilni varēja izraisīt Anak Krakatau vulkāna izvirduma radīti zemūdens noslīdeņi apvienojumā ar spēcīgu pilnmēness laika paisumu, bet īstie cēloņi vēl tiek analizēti.

Sākumā varasiestādes ziņoja, ka runa nav par cunami, bet vienīgi par paisuma vilni, un aicināja cilvēkus neļauties panikai. Vēlāk nacionālā katastrofu dienesta pārstāvis Nugroho atvainojās par šo kļūdu, skaidrojot to ar apstākli, ka nav bijis nekāda pazemes grūdiena.

Varasiestādes atzīst, ka agrīnās cunami brīdināšanas sistēmas palīdz prognozēt tikai tektoniskas, nevis vulkāniskas izcelsmes parādības.

Vienlaikus tiek ziņots, ka svētdien bez jebkāda iemesla - domājams, tehniskas kļūmes dēļ - iedarbojušās cunami sirēnas, pamudinot daudzus cilvēkus evakuēties.

Aculiecinieki stāsta, ka faktiski sestdienas vakarā krastu skāruši divi cunami viļņi - viens mazāks, otrs lielāks.

Kā BBC televīzijai liecinājis norvēģu fotogrāfs Eisteins Andersons, kas tobrīd no Javas krasta fotografēja vulkānu šauruma vidū, viņš tumsā pamanījis tuvojamies lielu vilni un meties skriet uz viesnīcu, kur pamodinājis ģimeni un citus cilvēkus. Šis vilnis sauszemē ieskalojies 15-20 metrus. Tad viņi pa logu ieraudzījuši otru, daudz lielāku vilni, kas sasniedzis viesnīcu un noskalojis no ceļa automašīnas, tomēr viesnīcas iemītnieki vēl paspējuši uzskriet augstāk krastā.

Indonēzija ar apmēram 130 aktīviem vulkāniem atrodas tā dēvētajā Klusā okeāna "Uguns lokā", kur tektonisko plātņu berzēšanās dēļ bieži notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi.

Fotogalerija: Indonēzijas piekrasti satricina cunami

1883. gadā katastrofālā Krakatau vulkāna izvirdumā un tā izraisītajā cunami gāja bojā vairāk nekā 36 000 cilvēku.

Aptuveni pusgadsimtu vēlāk turpat Zunda šaurumā starp Javu un Sumatru sākās zemūdens izvirdums, kura rezultātā izveidojās vulkāniska sala ar krāteri, kas tiek dēvēts par Anak Krakatau jeb Krakatau dēlu. Pēdējo mēnešu laikā Anak Krakatau aktivizējies.

2004. gadā spēcīga Indijas okeāna zemestrīce un cunami prasīja 230 000 cilvēku dzīvības apmēram desmit valstīs, lielākoties Indonēzijā.

Šogad septembra beigās Indonēzijas Sulavesi salas rietumdaļu skāra 7,5 magnitūdas stipra zemestrīce, kuras izraisītais cunami nopostīja Palu pilsētu. Šajā dabas katastrofā gāja bojā vairāk nekā 2200 cilvēku un vismaz 220 000 palika bez pajumtes.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu