"Rīgas satiksmes" iepirkumu lietā no apcietinājuma atbrīvots uzņēmējs Krjačeks; pārējie joprojām apcietināti (1)

Advokāts apliecināja, ka viņa klients atbrīvots ceturtdien, bet nekomentēja, kāpēc. Tāpat viņš nekomentēja, vai uzņēmējam piemērots cits drošības līdzeklis.

KNAB aģentūra LETA apstiprināja, ka vienai personai ir grozīts drošības līdzeklis un tagad piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Pārējiem RS iepirkumu lietā joprojām spēkā ir apcietinājums.

Plašākus komentārus birojs patlaban nesniedz.

Likumā teikts, ka gadījumā, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, izmeklētājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

Kā ziņots, KNAB ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem - par 2016. gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013. gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013. gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Tiesa pagājušā nedēļā sešām no septiņām aizdomās turētajām personām šajā lietā kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Apcietinājums tika piemērots Krjačekam, bijušajam RS valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam, RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam, "Škoda Transportation" amatpersonai Vladimiram Kozakam, citos kriminālprocesos figurējošajam uzņēmējam Mārim Martinsonam un uzņēmējam Edgaram Teterovskim. Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīnai Kokinai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Krjačeks tiesas lēmumu tāpat kā pārējie šajā lietā apcietinātie pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Krjačeks ir SIA "Alkom-Trans" līdzīpašnieks un partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, kā arī ziedojis naudu Rīgas domes valdošajai partijai "Saskaņa" un vēl 2002. gadā arī partijai "Jaunais laiks". Pēc Krjačeka apcietināšanas GKR valde uz laiku ir apturējusi Krjačeka darbību partijā.

SIA "Alkom-Trans" mājaslapā norādīts, ka 2009. gadā aizsākts jauns virziens sadarbībā ar Čehijas uzņēmumu "Škoda Transportation", proti, sākta aktīva zemo grīdas tramvaju "Škoda 15T" ieviešana Latvijas tirgū. Tramvajus apkalpo "Alkom-Trans" speciālisti, teikts uzņēmuma mājaslapā. Krjačekam pieder 60% daļu uzņēmumā "Alkom-Trans", bet pārējie 40% pieder Sergejam Ecinam.

No KNAB skaidrotā izriet, ka kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar "Rīgas satiksmi" saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.

KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās.

"Nekā personīga" ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5%-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika uzsākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.