Prezidents piektdien tiksies ar Kariņu (1)

Viņš norādīja, ka līdz tam vēl ir cerība, konsultējoties ar partijām, nonākt pie kāda kopsaucēja, tomēr JV negrasoties piekāpties KPV LV vēlmei iekšlietu ministra amatam virzīt Aldi Gobzemu.

Vaicāts, kāpēc īsti Kariņš nevēlas redzēt Gobzemu iekšlietu ministra krēslā, Ašeradens pauda, ka tas ir jājautā pašam Kariņam, jo JV valdē esot nolemts ļaut premjera amata kandidātam pilnīgi brīvi izvēlēties savas potenciālās valdības locekļus.

Tomēr, vērtējot no sava skatupunkta, Ašeradens pauda, ka iekšlietu ministra amatā noteikti nevajadzētu atrasties cilvēkam, kurš dažādu iespējamu pārkāpumu dēļ iepriekš ir izslēgts no advokatūras.

"Būtu sarežģīti šādam cilvēkam ieņemt šādu amatu," norādīja politiķis.

Ašeradena vērtējumā KPV LV līdzšinējā rīcība, uzstājot uz Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam, liecina nevis par vēlēšanos izveidot valdību Kariņa vadībā, bet gan gluži pretēji - par šī procesa torpedēšanu.

Jautāts, vai JV negrasās piedāvāt KPV LV kādu citu ministra portfeli, Ašeradens norādīja, ka, mēģinot runāt par šiem jautājumiem, KPV LV nostāja esot bijusi ļoti skaidra, proti, ka partija šo savu uzstādījumu nemainīs.

Vaicāts par iespēju iesaistīt valdībā Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), pret ko līdz šim iebildusi Jaunā konservatīvā partija (JKP), Ašeradens teica, ka šis ir viens no iespējamajiem scenārijiem, kas šorīt politiķu konsultācijās tiks apspriests.

Pagaidām Ašeradenam esot grūti prognozēt, vai lielākas izredzes ir tam, ka KPV LV atsakās no Gobzema virzīšanas uz iekšlietu ministra posteni, vai arī tam, ka JKP piekrīt strādāt vienā valdībā ar ZZS.

Joprojām neesot izslēgta arī versija par tādas valdības veidošanu, kuras kodolā būtu politiķi ar tikai 50 mandātiem Saeimā.

Lūgts precizēt, vai tādā gadījumā pastāv iespēja, ka Kariņš pie Valsts prezidenta šodien varētu doties ar vairākiem rīcības variantiem, Ašeradens atbildēja, ka tāds ir JV pienākums pašreizējā situācijā.

No Ašeradena teiktā bija noprotams, ka Valsts prezidenta tikšanās ar Kariņu notiks šodien agrā pēcpusdienā.

"Mums vēl šorīt ir iespēja līdz pulksten 12.00 konsultēties ar partijām, un ceram, ka izveidosies vēl scenārijs, kā varētu tikt uz priekšu," norādīja Ašeradens.

Kā ziņots, politiķi šodien iecerējuši turpināt diskusijas par valdības izveidi JV vadībā. Ceturtdien vakarā plānotie sarunu laiki precīzi vēl nebija zināmi.

Lai arī sākotnējās valdības veidošanas sarunās partijām radās domstarpības ar partiju KPV LV par tās kandidātu iekšlietu ministra amatam, politiķi joprojām cer izveidot valdību un mēģina vienoties par iespēju tai nodrošināt stabilāku balsu vairākumu.

Kariņš ir noraidījis KPV LV kandidātu iekšlietu amatam Gobzemu, un iecerējis sarunas ar partijām turpināt līdz šodienai. Pēc šī paziņojuma KPV LV pulcējās uz frakcijas sēdi, tomēr savu lēmumu par ministru kandidātiem nav mainījusi.

Tomēr vairāki politiķi sarunās ar aģentūru LETA pieļāva, ka sarunas par valdības izveidi Kariņa vadībā joprojām varētu noslēgties sekmīgi.

JV politiķis Arvils Ašeradens norādīja, ka JV meklēs risinājumus un runās ar partijām par turpmāko rīcību. Sīkākus komentārus Ašeradens nesniedza, vien piebilda, ka ir virkne ideju par to, kā šajā situācijā varētu virzīties uz priekšu.

Arī partiju apvienības Attīstības/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts uzskata, ka partijas vēl var virzīties uz priekšu, un ir varianti, kā valdību izveidot. Turpināt šo procesu ar četru partiju kodolu ir iespējams, piebilda politiķis. Viņš arī norādīja, ka KPV LV lēmums nemainīt nostāju nav pārsteigums, bet politiķiem būtu jārīkojas atbildīgi un valstiski.

Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns pauda nožēlu par KPV LV rīcību un nostāju. Viņš piebilda, ka JKP piektdien paredzēta tikšanās ar JV pārstāvjiem.

Neoficiāli zināms, ka Kariņam ceturtdien esot notikušas konsultācijas ar Valsts prezidentu Vējoni. JV pārstāvji šo tikšanos ar prezidentu nekomentēja, arī Kariņš uz telefona zvaniem ceturtdien neatbildēja.

Neoficiālās sarunās politiķi pieļauj iespēju veidot valdību, kurā būtu pārstāvētā JV, Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī JKP. Tas nozīmētu 50 balsis, bet Kariņš jau iepriekš norādīja, ka būtu jānodrošina stabils balsu vairākums. Līdz ar to trūkstošās balsis varētu nodrošināt daļa KPV LV deputātu, jo partijā iezīmējas domstarpības diskusijās par valdības veidošanu, neoficiāli pieļauj politiķi.

Iepriekš Kariņš bija iecerējis atstāt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) opozīcijā, ņemot vērā JKP "sarkanās līnijas" pret šo politisko spēku. No politiķu teiktā izriet, ka pašlaik nav vienošanās par ZZS iesaistīšanu valdībā.

ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA norādīja, ka ar politisko spēku nav notikušas sarunas par iesaistīšanos valdībā. Krauze arī norādīja, ka jau iepriekš ZZS pauda viedokli, ka koalīcijā bija jāiesaista seši politiskie spēki.

Tāpat neoficiāli izskan versija par citu premjera amata kandidātu no JV, kas pagaidām gan neesot ticamākais situācijas risinājums, norāda politiķi.

Jau vēstīts, ka patlaban valdības veidošanas sarunas ved JV politiķis Kariņš, kurš piedāvājis valdībā strādāt pieciem politiskajiem spēkiem - JV, JKP, KPV LV, apvienībai Attīstībai/Par un Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK.