Jakrins: Naudas deficīts Rīgas ielās ir tuvu miljardam eiro (7)

Jakrins norādīja, ka pēdējo vismaz 30 gadu laikā ceļu infrastruktūrā nav bijis pietiekami daudz investīciju, tāpēc patlaban kopumā naudas deficīts Rīgas ielās ir tuvu miljardam eiro.

Vēl vismaz 200 miljoni eiro nepieciešami lietus kanalizācijas sistēmas sakārtošanai. Vairākās vietās Rīgā lietus kanalizācija nekad nav bijusi, citviet tā ir ļoti veca un neapmierinoši funkcionējoša, piebilda Jakrins.

Amatpersona uzskata, ka, neskatoties, ka Rīgā un visā Latvijā investīcijas nav bijušas pietiekami lielas, pēdējos gados situācija būtiski uzlabojusies.

Taču lai arī pilsēta ceļu infrastruktūrā investē apmēram 20 miljonus gadā, tik un tā šis naudas daudzums nav pietiekams, ceļu segumam zaudējot savu labo stāvokli.

Grants seguma un bezseguma ielu Rīgā arī ir diezgan daudz - vairāki simti kilometru visā pilsētā, teica Jakrins.

"Ņemot vērā mūsdienu tendences un arī normatīvos aktus, šādas ielas vairs netiek taisītas kā agrākajos laikos, kad uzbēra granti un uzklāja asfaltu, bet, ja tiek taisīts, tad tiek taisīts pamatīgi - ar pilnu tehnoloģisko procesu, izveidojot arī lietus kanalizāciju, trotuārus, apgaismojumu. Līdz ar to, vai tā ir iela centrā vai iela nomalē, izmaksas ir gandrīz vienādas," stāstīja Jakrins.

Viņaprāt, ja ja valsts un Rīga nekļūs būtiski bagātāka, neizbūvēto ielu kopgarums vēl kādu laiku paliks diezgan liels.

Komentējot korupcijas lietu Rīgas satiksmē, Jakrins uzsvēra, ka viņš neko nav zinājis par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmuma iepirkumos - tie veikti vēl pirms viņa darba sākšanas Rīgas satiksmē.

"Man ar šiem iepirkumiem nav bijis ne mazākās saistības," laikrakstam uzsvēra Jakrins.

Ņemot vērā, ka Jakrins kopā ar citiem Rīgas satiksmes valdes locekļiem no amata atkāpās, viņš uzsvēra, ka iespēja viņam pretendēt uz amatu uzņēmuma valdē praktiski nepastāv.

"Man ir savas idejas, ko strādāt tuvākā un tālākā nākotnē. Neplānoju otrreiz kāpt tajās pašās kurpēs, domāju, ka atradīšu kādus jaunus izaicinājumus dzīvē," teica Jakrins.

Jakrins arī uzsvēra, ka viņam neesot pamata bažām, ka uzņēmums varētu tikt nodots neprofesionālu cilvēku pārziņā, piebilstot, ka Rīgas satiksmes jauno valdes priekšsēdētāju Anriju Matīsu viņš pazīstot kā augstas klases nozares profesionāli.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim Rīgas satiksmes veiktajiem iepirkumiem - par 2016. gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013. gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013. gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Lietā aizturētas septiņas personas, tostarp pašvaldības uzņēmuma bijušais vadītājs Leons Bemhens, kuram tagad kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Saistībā ar notikušo arī atkāpusies visa Rīgas satiksmes līdzšinējā valde, bet darbu sākusi pagaidu valde.

Uzņēmuma valdē strādāja no valdes priekšsēdētāja amata atstādinātais Bemhens, Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins, Jūrmalas domes deputāte Larisa Loskutova (S), Baldones novada domes deputāts Andrejs Požarnovs (Gods kalpot mūsu Latvijai), kā arī partijas Gods kalpot Rīgai biedre Inese Švekle.

Tikmēr Ušakovs iecēlis pagaidu valdi trīs cilvēku sastāvā. Pagaidu valdi vadīs bijušais satiksmes ministrs Matīss un tajā iekļauti arī divi pašreizējie Rīgas satiksmes darbinieki - Satiksmes un organizācijas nodaļas direktors Edmunds Zivtiņš un Drošības un risku vadības nodaļas direktors Jānis Geduševs.