Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

"Vajag paņemt cirvi un sasist televizoru!" Priesteris Mediņš par Ziemassvētkiem (35)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Kā atbrīvoties no neīstuma un par ko vērts padomāt Ziemassvētkos? To sarunā ar laikrakstu "Diena" atklāj Romas katoļu baznīcas priesteris Andrejs Mediņš, kurš izveidojis un jau 25 gadus vada kristīgo rehabilitācijas centru "Kalna svētību kopiena" Bauskas novada Bruknā.

Atbildot uz jautājumu par to, kas ir galvenās vērtības, par ko nepieciešams padomāt pirms Ziemassvētkiem, priesteris norāda, ka vajadzētu "paņemt cirvi, sasist televizorus un izmest tos ārā", lai atbrīvotos no neīstuma un uzspēlētības. "Paskatoties jebkur apkārt, redzēsim, cik daudz Latvijā ir sačakarētu ģimeņu, vientuļu, pussabrukušu, traumētu un trauslu ģimeņu, jo tur ir viss, izņemot pašu būtiskāko - laika vienam priekš otra."

"Tādēļ pirmā lieta ir - jāatbrīvojas no visa tā, kas mums atņem emocijas, liedz vēl vairāk sajust, cik mēs viens otram esam īpaši tuvi un mīļi."

Tāpat priesteris uzsver, ka darīt labus darbus nepieciešams ne tikai Ziemassvētkos: "Tiešām mīlestība ir tikai Ziemassvētkos? Savā ziņā sanāk, ka tie ir tādi atpirkšanās svētki. Es gribu pateikt ikvienam - es visu gadu braucu uz pansionātiem un redzu, ka šie cilvēki pansionātos ne tikai Ziemassvētkos gaida jūsu dāvanas un atpirkšanos. Viņi jūs gaida katru dienu."

"Bērniem nevajag atpirkšanās dāvanas Ziemassvētkos, viņiem vajag katru dienu šīs dāvanas - un tās nav materiālās vērtības."

» Priesteris Mediņš: Tā vietā, lai veltītu laiku bērniem, mēs atpērkamies!

"Un vispār man šī dāvināšana šķiet kaut kas šausmīgs! Nedāvināsim šogad cilvēkiem lietas, kas mums patiesībā nav vajadzīgas, tikai tāpēc, ka ir kaut kas jādāvina," aicina Mediņš. "Mācīsimies uzdāvināt pašu sevi. Būsim paši dāvana viens otram šajos Ziemassvētkos. Un tad mēs sapratīsim, ka Ziemassvētki ir visu gadu."

Jautāts, cik liela nozīme šajos svētkos ir Dievam, Mediņš atbild: "Jūs gribat dzirdēt, kas ir Dieva apzināšanās? Tu jau darbojies viņā. Tā nemirstība, dvēsele, dzīve, tavas slāpes un ilgas - tā ir tā Dieva klātbūtne tevī."

"Ilgas pēc mīlestības un vēlme dot mīlestību - tā ir tā Dieva klātbūtne tevī!"

"Viss, kas ir mainīgs, radošs - tā ir tā Dieva klātbūtne mūsos. Dievs nav ne svētbilde, ne krusts! Nē! Mēs jau Dievā dzīvojam, kustamies. Tikai tā problēma, ka mēs mācāmies nevis to atzīt, bet noliegt. Nedzirdēt sirdsapziņu. Dievs dod mums šo intuīciju, iekšējo balsi, kurai mums jāseko. Domāju, ka tu to nedari apzināti, bet visa šī globalizācija, industrializācija pilnībā mūs degradē, lai cilvēks paliktu par bezdvēselisku radījumu, kas pakļaujas tikai reklāmām, mākslīgumam. Raujas, jo "kaifu man vajag tagad!". Bet Dievs jau mums nesola kaifu tagad - viņš mums to sola nākotnē. Mana dzīve ir dota nākotnei, nevis tagadnei."

Priesterim Andrejam Mediņam Ziemassvētku laiks ir sevis atdošana: "Tā ir cerība, kas jādod cilvēkiem."

"Man to neviens neprasa, man vienkārši ir jādod."

"Diendienā sastopoties ar uzskatu, ka nekam nav jēgas, ir vajadzīga ļoti liela enerģija, lai atkal šiem cilvēkiem atjaunotu cerību un pats galvenais - dzīvotprieku, īpaši jauniešiem."

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu