"Un vispār man šī dāvināšana šķiet kaut kas šausmīgs! Nedāvināsim šogad cilvēkiem lietas, kas mums patiesībā nav vajadzīgas, tikai tāpēc, ka ir kaut kas jādāvina," aicina Mediņš. "Mācīsimies uzdāvināt pašu sevi. Būsim paši dāvana viens otram šajos Ziemassvētkos. Un tad mēs sapratīsim, ka Ziemassvētki ir visu gadu."
Jautāts, cik liela nozīme šajos svētkos ir Dievam, Mediņš atbild: "Jūs gribat dzirdēt, kas ir Dieva apzināšanās? Tu jau darbojies viņā. Tā nemirstība, dvēsele, dzīve, tavas slāpes un ilgas - tā ir tā Dieva klātbūtne tevī."
"Ilgas pēc mīlestības un vēlme dot mīlestību - tā ir tā Dieva klātbūtne tevī!"
"Viss, kas ir mainīgs, radošs - tā ir tā Dieva klātbūtne mūsos. Dievs nav ne svētbilde, ne krusts! Nē! Mēs jau Dievā dzīvojam, kustamies. Tikai tā problēma, ka mēs mācāmies nevis to atzīt, bet noliegt. Nedzirdēt sirdsapziņu. Dievs dod mums šo intuīciju, iekšējo balsi, kurai mums jāseko. Domāju, ka tu to nedari apzināti, bet visa šī globalizācija, industrializācija pilnībā mūs degradē, lai cilvēks paliktu par bezdvēselisku radījumu, kas pakļaujas tikai reklāmām, mākslīgumam. Raujas, jo "kaifu man vajag tagad!". Bet Dievs jau mums nesola kaifu tagad - viņš mums to sola nākotnē. Mana dzīve ir dota nākotnei, nevis tagadnei."
Priesterim Andrejam Mediņam Ziemassvētku laiks ir sevis atdošana: "Tā ir cerība, kas jādod cilvēkiem."
"Man to neviens neprasa, man vienkārši ir jādod."
"Diendienā sastopoties ar uzskatu, ka nekam nav jēgas, ir vajadzīga ļoti liela enerģija, lai atkal šiem cilvēkiem atjaunotu cerību un pats galvenais - dzīvotprieku, īpaši jauniešiem."