Gada rasols: Svarīgākie notikumi Latvijā

Bunkus slepkavība

Šis gads bija netipisks arī ar kādu rūpīgi plānotu slepkavību. 30. maija rītā pie Rīgas Meža kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.

Par notikušo policijā sākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana. Decembra sākumā nogalinātā advokāta un maksātnespējas administratora ģimene izsludinājusi 500 000 eiro atlīdzību par administratora slepkavības atklāšanu. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis apliecina, ka nogalinātā zvērinātā advokāta izmeklēšana tuvojas noslēgumam, jo iegūts pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā šo noziegumu paveicis. 

Foto: Pie Brāļu kapiem nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus

Dziesmu un deju svētki

Jūlija sākumā norisinājās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Svētkos piedalījās 240 jauktie, 79 sieviešu, 28 vīru, 42 senioru un 26 diasporas kori, kuri kopā veidojot vairāk nekā 15 400 cilvēku lielu dziedātāju sastāvu. Noslēguma koncertā piedalījās arī apmēram 700 dejotāju un 1200 pūtēju orķestru mūziķu. Un - neaizmirsīsim skatītāju tūkstošus!

Svētku televīzijas pārraides vien vērojuši vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju vecumā no četriem gadiem. 

Foto: Dziesmu un deju svētki: Deju lieluzveduma "Māras zeme" ģenerālmēģinājums Daugavas stadionā

IKEA ienāk Latvijā

Augustā daudziem cilvēkiem lielākais notikums bija Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA pirmais veikals Latvijā.

Pirmajā dienā Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA jauno veikalu Rīgā apmeklēja aptuveni 20 000 iedzīvotāju. Populārākie pirkumi bijuši trauki, gultasveļa un skolēnu mēbeles, savukārt IKEA restorāna iecienītākie ēdieni bija gaļas bumbiņas un hotdogi.

Foto: ​Pirmie IKEA apmeklētāji 

Pāvesta vizīte Latvijā

Septembris atnesa vienu papildu oficiālu brīvdienu, pateicoties Romas katoļu baznīcas galvas pāvesta Franciska vizītei Latvijā. Pāvestu Rīgas lidostā sagaidīja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un citas personas. Savukārt vēlāk vērienīgāka pāvesta sagaidīšanas ceremonija notika Pils laukumā pie Rīgas pils.

Pāvests tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Latvijas augstākajām amatpersonām un sabiedrības pārstāvjiem. Vējonis pāvestam pauda nepieciešamību cīnīties par Eiropas vienotību un pret trūkumu un patēriņa kultu.  Pāvests Francisks Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim uzdāvinājis mozaīku "Mater Ecclesiae". Pēc tam pāvests devās uz Aglonu, kur to ar gavilēm sagaidīja vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. 

Video: Pāvests Francisks ieradies Latvijā

Pēc vizītes iedzīvotājus ieinteresēja fakts, ka pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā  nodrošināšanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" tika atvēlēti 738 605 eiro. Lai gan vairums Latvijas iedzīvotāju šai vizītei īpašu uzmanību neesot pievērsuši. 

Foto: Pāvests ierodas Aglonā

Trukšņa nedienas ar narkotikām

Valsts policija Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS) sodījusi par narkotisko vielu neatļautu glabāšanu un piemērojusi 100 eiro naudas sodu. Šļirce ar kokaīna paliekām pie Trukšņa atrasta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās kratīšanās kriminālprocesā par partijas "No sirds Latvijai" (NSL) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespējamu nelikumīgu finansēšanu.

13. Saeimas vēlēšanas

Šā gada 6. oktobrī norisinājās 13.Saeimas vēlēšanas. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai "Saskaņa" jaunajā parlamenta sasaukumā ieguva 23 vietas, partijai "KPV LV" un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai "Attīstībai/Par!" un nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai "Jaunā Vienotība" - astoņi mandāti.

Foto: Latvijā notiek 13.Saeimas vēlēšanas

Latvijas simtgade

Šā gada 18. novembrī Latvija atzīmēja savas pastāvēšanas simtgadi, kam par godu dažādi pasākumi norisinājās visa gada garumā. Svētku kulminācija bija 18. novembra uguņošana, kas gan vēlāk izsauca diskusijas sociālajos tīklos par ļaužu pūļiem un grūstīšanos pēc salūta. Problēmas radās arī tiem, kas vēlējās izmantot vilcienu, lai nokļūtu mājās.

Pēc svētkiem Policija paziņoja, ka 11. novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai un apņēmās tuvākajā laikā analizēt, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā.

Foto: 18. novembra salūts

Valdības veidošanas līkloči

Novembris Latvijā pagāja valdības veidošanas zīmē. 7. novembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidātam Jānim Bordānam. 

Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca. Pēc tam novembrī Vējonis valdības veidošanu nolēma uzticēt KPV LV premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam. 

Taču jau 10. decembrī Gobzema nominācija premjera amatam tika atsaukta. Iniciatīvu valdības veidošanā bija gatava uzņemties Jaunā Vienotība, Ministru prezidenta amatu uzņemoties kandidātam no Krišjānim Kariņam. 

"Rīgas satiksmes" krimināllieta

Decembrī sabiedrības uzmanību piesaistīja Rīgas Satiksmes krimināllieta, kuras ietvaros tika apcietinātas vairākas Rīgas Satiksmes amatpersonas. KNAB sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Foto: Aizturēšana "Rīgas satiksme" iepirkumu lietā