Šogad Baltijas reģionā bijis salīdzinoši maz nokrišņu, tādēļ Latvijas un Lietuvas upēs saglabājās zems ūdens līmenis, kas veicinājis upes nēģu migrācijas kavēšanos, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior Zivju resursu pētniecības departamenta pētniece Santa Purviņa
Nelielo nokrišņu dēļ upēs kavējas nēģu migrācija
Rudenī un ziemā upes nēģi no jūras migrē uz upēm, kur pavasarī notiks to nārsts. Līdz ar migrācijas kavēšanos aizkavējušies arī nēģu zvejas un pētniecībai paredzētie darbi.
Tomēr, neskatoties uz to, no novembra pētnieki veic nēģu iezīmēšanu un izlaišanu Kurzemes upītēs. Gan iezīmētie, gan neiezīmētie nēģi turpina migrēt tai pašā upē pret straumi, vai izvēlas ieceļot citā, blakus esošā upē.
Dažs nēģis no Sakas upes aizceļojis atpakaļ jūrā un gar Kolkas ragu nonācis Rojas upē, stāstīja Purviņa.
Daļu no pētnieku iezīmētajiem nēģiem noķer zvejnieki, daļa aizpeld garām murdiem. Noķerto nēģu zīmītes zvejnieki atgriež pētniekiem. Tas zinātniekiem palīdzēs noteikt populācijas noķerto un nenoķerto daļu.
Lai iegūtu trūkstošo informāciju, novērtētu un uzlabotu upes nēģa populācijas stāvokli Kurzemē, institūta Bior Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieki sadarbībā ar Klaipēdas Universitāti īsteno projektu Pārrobežu upes nēģu krājuma novērtējums un pārvaldība Lietuvā un Latvijā, kura kopējais finansējums ir 353 400 eiro.
Projekta galvenais mērķis ir nostiprināt ilgtspējīgu, uz zinātniskiem pētījumiem balstītu upes nēģu krājumu pārvaldību, līdzsvarojot šā nozīmīgā dabas resursa izmantošanu un saglabāšanu Latvijā un Lietuvā, jo upes nēģis ir iekļauts Helsinku komisijas sarkanajā grāmatā un Eiropas Komisijas Biotopu direktīvā, kā aizsargājama suga, kurai var piemērot apsaimniekošanas pasākumus.
Turklāt upes nēģa zveja Latvijā ir vēsturiski ļoti nozīmīga, ņemot vērā senās zvejniecības nozares tradīcijas un kultūrvēsturisko vērtību.
Tā izmantošanai jābūt pārdomātai, neapdraudot resursa stāvokli, skaidroja pētniece.
Decembra sākumā pētnieki Kurzemē, Rīvas upes augštecē, posmu, kur nēģi dabīgi netiek klāt, izlaida vaisliniekus. Šī ir viena no praktiskām nēģa nārsta teritorijas paplašināšanas metodēm, kuras lietderīgums un efektivitāte tiks novērtēta projekta laikā un turpināsies pēc tā beigām.
Šobrīd notiek vaislinieku pārvešana un izlaišana, piedaloties institūta, pašvaldību, Valsts vides dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem. Pavasarī paredzēts izlaist arī nēģus kāpura stadijā.
Pēc tam tiks novērtēts, cik izlaišana bijusi efektīva, un vai to var ieteikt pašvaldībām resursa atražošanai, vēstīja Purviņa.
Nēģim ir sarežģīts dzīves cikls, un tā stāvokli ir grūti novērtēt. Tāpēc blakus klasiskajām pētījumu metodēm, lai nodalītu vai apvienotu dažādas populācijas grupas, pētnieki izmanto molekulāru pieeju, ģenētiskos pētījumus, nosakot populācijas ģenētisko struktūru un vides DNS.
Zivju ģenētikas izpēte tiek veikta kopā ar Klaipēdas universitāti, no kuriem tiek pārņemta pieredze.
Paredzēts, ka ar projekta rezultātiem varēs iepazīties nākamā gada beigās.