Nav jau tik lieli maitas tie vīrieši jeb neērtās patiesības par mums attiecībās

Labi, ja ar pirmo neveiksmi attiecībās ar pretējo dzimumu pietiktu, lai apzinātos savas kļūdas un izkoriģētu savus uzvedības modeļus, taču tā tas parasti nenotiek –

parasti sievietes un vīrieši līdz pat savām vecumdienām tā arī staigā – pa apli.

Tā vietā, lai tiktu skaidrībā ar sevi, viņi vienkārši meklē citu cilvēku, kurš viņiem derēs, un attiecības, kurās vispār nevajadzēs piepūlēties.

Vairums sieviešu nezina un nesaprot vīriešus, taču ļoti grib, lai vīrietis saprastu viņas, un uzskata, ka ar to pietiks normālām attiecībām.

Vairums sieviešu neinteresē, ko grib vīrietis, vai arī viņas pilnībā apmierina vienkāršās atbildes, piemēram: vīrietim vajadzīgs tikai sekss.

Un tieši tāpat sievietes neaizdomājas par to, kas viņās pašās ir tāds labs, kā dēļ viņu sapņu vīrietim vajadzētu veltīt viņām savu dzīvi. Lūk, augstākās raudzes egoisms.

Un arī vairums vīriešu nav neko labāki – viņi tieši tāpat neko nesaprot sievietēs un tāpēc ir ļoti viegli manipulējami, lai tikai virspusēji apmierinātu sieviešu kaprīzes un nozagtu kaut gabaliņu tā dvēseles siltuma, ko agrāk spēja dot tikai māte.

Neaizdomājoties par to, kas patiesībā vada sievieti, un ko patiesībā viņa vēlas, vīrietis savā vienkāršībā akli seko viņas izteiktajām vēlmēm.

Viņš nesaprot, ka pēc kāda laika sieviete viņu sāks nīst par šo pakļaušanos.

Ļaujot sievietei ar sevi manipulēt (it kā mīlestības dēļ), vīrietis padara sievieti nelaimīgu un noved attiecības strupceļā. Viņš rīkojas kā bērns, kuram ir labi jāuzvedas, lai mamma viņu mīlētu.

Un, kamēr vien attiecības tiks veidotas tikai baudai un kopīgai izklaidei, nekas nemainīsies. Izklaides uzdevums ir izklaidēt, un tajā nav vietas apzinātai piepūlei.

Tajā pašā laikā attiecības prasa nopietnu iekšējo darbu – nav tādas bezmaksas laimes.

Vīrietim mērķtiecīgi ir jāmācās sievietē redzēt sievieti – pretējā dzimuma radību, paša dvēseles atspulgu, nevis kārtējo mātes tēla iemiesojumu.

Sieviete var vīrietim būt labākais draugs, palīgs un iedvesmotājs, ja ļauj viņai atvērties tieši šajā virzienā. Nekā briesmīga, vien jāpārtrauc puņķoties viņai uz pleca un jāatrod sevī pietiekami daudz spēka, lai aizstāvētu savu vīrišķīgo brīvību un patstāvību.

Taču tik ļoti gribas atslābināties un gūt baudu, vai ne? – Lūk, tieši pāri tam arī jāiemācās pārkāpt.

Pieaugušo attiecībās baudas ir daudz vairāk, ir tikai jāatsakās no saviem bērnu dienu ieradumiem.

Bet savukārt sievietei ir jāiemācās savu lepnību padarīt mērenāku, un vīrietī redzēt ne tikai savu vēlmju izpildītāju, ne aizstāvi no visām raizēm un bēdām, bet patstāvīgu cilvēku, blakus kuram būs interesanti nodzīvot savu dzīvi.

Ja dosi vīrietim brīvību un cienīsi viņa tiesības uz pašnoteikšanos, viņš pats pateicībā un cieņā izpildīs visas tavas vēlmes.

Vispār jau vīrieši nav nekādi maitas – izturieties pret viņiem cilvēciski, un viņi atbildēs ar to pašu.

Taču vīrietis sievietei neko nav parādā, bet sieviete ne par matu nav vājāka kā vīrietis, lai pretendētu  uz kaut kādām privilēģijām. Mēs esam dažādi, bet vienlīdzīgi.

Ja sieviete būs gana vieda, lai palīdzētu savam vīrietim pieaugt, viņa saņems tās attiecības, par kurām sapņoja.

Taču viņai pašai ir jāiemācās būt tieši sievietei – ne mātei, ne princesei, bet sievietei – vīrieša pavadonei, pretējā gadījumā var nākties visu mūžu gaidīt savu princi.

Un ja nezin kāpēc tev šķiet, ka esi pelnījusi ko daudz vairāk, tad acīmredzot esi sev kārtīgi samelojusies. Attiecības var būt augsne, lai viens otru audzētu, bet var arī pārvērsties komposta kaudzē, kurā abas dvēseles tikai pūst un sadalās.

Izvēle ir tava.

Jekaterina Arhipova