Tiesa Bemhenam piemēro apcietinājumu (14)

Tiesas lēmumu Bemhens var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošas neoficiālas informācijas, Bemhena aizturēšana un tai sekojošā apcietināšana varētu būt saistīta ar to, ka kriminālprocesā par RS iepirkumiem kāds sniedzis jaunas liecības.

Jau ziņots, ka KNAB sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA "Rīgas satiksme" (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Fotogalerija: Tiesas sēde par drošības līdzekli Bemhenam

Birojā skaidroja, ka kriminālprocess sākts par trīs iepirkumiem.

Viens no tiem ir RS 2016. gada zemās grīdas tramvaju iepirkums, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, informēja KNAB. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka šī iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums starp RS un Čehu uzņēmumu "Škoda Transportation" par 20 zemās grīdas tramvaju piegādi.

Otrs ir 2013. gada RS rīkots iepirkums par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro. Kā noskaidroja LETA, šajā iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums "Škoda Electric", saņemot tiesības piegādāt 125 trolejbusus.

Trešais iepirkums ir 2013. gadā RS veiktais iepirkums par autobusu piegādi 75 808 297 eiro apmērā. LETA noskaidroja, ka tajā uzvarējis Polijas uzņēmums "Solaris Bus&Coach" un tas paredz Rīgai piegādāt 175 jaunus autobusus, visu piegādi noslēdzot 2019. gadā.

No KNAB skaidrotā izriet, ka kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un RS atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar RS saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un RS atbildīgām amatpersonām saistībā ar augstākminētajiem trim iepirkumiem.

KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās.

KNAB piebilda, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika uzsākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Dienesti uzsāka kopīgas saskaņotas darbības faktu pārbaudei.

KNAB, balstoties uz savā rīcībā esošu informāciju, šā gada novembrī sāka kriminālprocesu pēc trim Krimināllikuma pantiem - par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Proti, kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 320. panta trešās daļas par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu vai par kukuļa pieprasīšanu vai izspiešanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku. Tāpat arī pēc 323. panta trešās daļas - par kukuļa, došanu vai piedāvāšanu vai par kukuļa apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, neatkarīgi no tā, vai nodotais, piedāvātais vai apsolītais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai. Un arī pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, lielā apmērā, vai organizētā grupā.

KNAB arī uzsvēra, ka krimināllieta ir ļoti apjomīga, birojam ir vēl ļoti daudz paveicamā darba, jo izmeklēšana ir tikai sākuma fāzē. Tādēļ KNAB turpinās sadarboties gan ar nacionālā, gan starptautiskā līmeņa dienestiem un veiks nepieciešamās izmeklēšanas darbības, vienlaikus strādājot, lai noskaidrotu arī citas iespējamās personas, kas iesaistītas noziedzīgā nodarījuma veikšanā.

Birojā arī piebilda, ka, pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēra, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.

LETA jau vēstīja, ka KNAB izmeklētajā lietā par RS iepirkumiem tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi piecām no sešām aizturētajām personām.

KNAB apliecināja, ka sestajai aizturētajai personai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. KNAB arī nelūdza šai personai piemērot apcietinājumu. Aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir Čehijas uzņēmuma "Škoda Transportation" amatpersonas Vladislava Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes locekle Elīna Kokina.

Šajā lietā apcietināti ir Kokinas kādreizējais biznesa partneris, dzīvesbiedrs Edgars Teterovskis, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, "Škoda Transportation" amatpersona Kozaks un vairākos citos kriminālprocesos figurējošais uzņēmējs Māris Martinsons. Ar Martinsonu saistītā būvfirma SIA "Velve" iesaistīta RS ūdeņraža uzpildes stacijas būvniecības projektā.

Tāpat LETA vēstīja, ka Čehu uzņēmums "Škoda Transportation", kura amatpersonu Kozaku ceturtdien apcietināja Latvijas tiesa, 2008. gadā Rīgai piegādāja tramvajus par 52 miljoniem eiro. Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošās SIA "Alkom-Trans" mājaslapā norādīts, ka 2009. gadā uzņēmumam aizsākts jauns virziens sadarbībā ar "Škoda Transportation", proti, sākta aktīva zemo grīdas tramvaju ieviešana Latvijas tirgū. "Alkom-Trans" speciālisti tramvajus apkalpojuši.

Savukārt 2016. gadā RS ar "Škoda Transportation" noslēdza 62,59 miljonus eiro vērtu iepirkumu par 20 zemās grīdas tramvaju piegādi. 2017. gadā šajā iepirkumā noslēgta papildvienošanās ar citu, apcietinātajam Krjačekam pilnībā piederošo uzņēmumu SIA "Alkom Serviss".

Abas personas saista vēl kāds uzņēmums - nu jau likvidētais Latvijā reģistrētais SIA "Tram Servis Riga", kurš nodarbojies ar automobiļu apkopi un remontu, liecina informācija "Firmas.lv" dati. Apcietinātais "Škoda Transportation" pārstāvis Kozaks bijis tā valdes priekšsēdētājs, bet kopā ar viņu uzņēmuma valdē strādāja arī Kokina un Čehijas pilsonis Tadeašs Moravecs. Savukārt Krjačeka uzņēmumam piederējušas šīs firmas daļas.

Uzņēmums tika izveidots 2017. gada janvārī, bet likvidēts - 2017. gada decembrī. 51% "Tram Servis Riga" piederēja "Škoda Transportation", 35% - Latvijā reģistrētam uzņēmumam "TT Service" un 14% - Krjačeka uzņēmumam "Alkom Serviss".

Lietā figurējošo Kokinu un apcietināto Krjačeku saista arī SIA "Tram serviss". Kokina ir 71,43% kapitāldaļu īpašniece "Tram Serviss", kurā viņa ir arī vienīgā valdes locekle. Vēl 28,57% "Tram Serviss" kapitāldaļu īpašnieks ir Krjačekam piederošais "Alkom-Serviss".

Savukārt jau minētais "TT Service", kuram piederējušas daļas ar Kozaku un Krjačeku saistītajā "Tram Servis Riga", ir saistīts arī ar Teterovski. Par vienīgo uzņēmuma īpašnieci 2016. gada oktobrī kļuva Kokina, bet līdz tam viņa bija šīs firmas līdzīpašniece kopā ar Teterovski.

Tāpat Kokina no 2017. gada novembra līdz 2018. gada jūnijam ir bijusi valdes locekle SIA "Uranus", kuras vienīgais īpašnieks ir "TT Service". Teterovskis bija "Uranus" valdes loceklis no 2017. gada jūlija līdz novembrim.

Krjačekam piederošais "Alkom Serviss" kopā ar Polijas uzņēmumu "Solaris Bus&Coach" figurē 60 miljonus vērtā iepirkumā, kuru RS 2016. gadā noslēgusi ar vairākiem uzņēmumiem par tiesībām piegādāt transportlīdzekļu rezerves daļas.