Rīgas Zoodārza lūši pamet Latviju, lai vairotos Polijā (1)

Pavisam kopš 2009. gadā uzsākām sadarbību ar lūšu reintrodukcijas projektu Polijā uz turienes dabas parkiem nogādāti 8 lūši (ieskaitot piektdien nosūtīto), kas dzimuši Rīgas zoodārzā un tā filiālē Cīruļi vai mūsu zoodārzā nonākuši no savvaļas kā novārguši mazuļi.

Fotogalerija: Rīgas Zooloģiskā dārza lūši

Uz Kadzidlovas dabas parku nosūtīti 7 dižkaķi, savukārt 1 lūšu tēviņš 2018. gada janvārī tika nosūtīts uz Jablonovas dabas parku Polijas ziemeļu daļā.

Savukārt pirmdien, 17. decembrī plānota divu lūšu pārcelšanās uz Zoodārza filiāli Cīruļi. Ceļā dosies šajā gadā dzimusī meitene Jakobīne un vasarā no Balvu puses labu cilvēku atvestā lūsenīte.

Toreiz Viļakā mežstrādniekiem pieklīdusī kaķenīte nu ir labi atkopusies un jau sadraudzējusies ar Jakobīni, tādēļ abi minči droši var doties uz Cīruļiem.

Tomēr Rīga bez lūšiem nepaliks, jo voljērā turpina dzīvot tēviņš Rubīns un mātīte Kamēlija, kā arī viņu šī gada puika Jakobs. Par viņiem turpina rūpēties Jēkabpils pilsēta.

Kāpēc poļus interesē Latvijas lūši?

Polijā dzīvo divas lūšu populācijas: Baltijas lūsis, kurš sastopams šīs zemes ziemeļu un austrumu daļā. To skaits pēc zinātnieku vērtējuma ir 65-100 kaķi. Šīs populācijas pārstāvji mīt arī Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kopumā apmēram 1500 īpatņi.

Latvijā lūšu populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā labākais pēdējo 100 gadu laikā. Pēc pētnieku domām, Latvijā pašlaik uzturas 600-800 dižkaķu, kas ir ap 37% no kopējā Baltijas lūšu skaita.

Turpretī Polijas pašos dienvidaustrumos mīt lūša Karpatu populācija, kuras iemītnieku skaits šajā valstī ir ap 140-200 īpatņi.

Lūšu populācija ir ļoti saskaldīta, tādēļ riesta periodā dzīvniekiem ir sarežģīti satikties, lai radītu pēcnācējus. Mūsu dzīvnieki tiek izmitināti Polijas ziemeļu daļā Baltijas lūšu teritorijā.

Tur dabas parku lielajos aplokos, gandrīz savvaļas apstākļos turētiem lūšiem dzimst mazuļi, kuri pieauguši var uzsākt dzīvi savvaļā.

Rīgas Zooloģiskais dārzs jau vairāk nekā 20 gadus sekmīgi piedalās lūšu vairošanas programmā (ESB – Eiropas ciltsgrāmata, to uztur Šverīnes zoodārzs Vācijā). Lūši no Latvijas ir ģenētiski ļoti augstvērtīgi.

Pēdējo 10 gadu laikā lūsēni nosūtīti uz citiem zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un Japānā. No 2009. gada nu jau 8 lūši nosūtīti uz Poliju, kur ar Pasaules dabas fonda (WWF) atbalstu tiek veikts šo savvaļas kaķu reintrodukcijas projekts.