Aptiekās divkāršojies pieprasījums pēc D vitamīna

“D vitamīna uzņemšana pietiekamā daudzumā ir viena no sarežģītākajām, tāpēc tā deficīts ir plaši izplatīts. Dabīgā veidā D vitamīnu visefektīvāk uzņemt ar saules stariem, taču tas iespējams tikai vasaras sezonā, precīzāk, laika posmā no maija līdz augustam, kad saules staru krišanas leņķis ir vismaz 50 grādi. Visu pārējo laiku D vitamīnu diemžēl iespējams uzņemt tikai ar uztura bagātinātājiem vai nelielā daudzumā arī ar pārtiku,” stāsta sertificēta farmaceite Nora Krauja.

Profilaktiskos nolūkos D vitamīns jāsāk lietot savlaicīgi, nevis tad, kad konstatēts tā deficīts – tādā gadījumā ārsts visbiežāk rekomendē lietot zāles, nevis uztura bagātinātājus. D vitamīna līmeņa normalizēšana var prasīt pat vairākus mēnešus.

» Urologs par prostatas vēzi: vīrieši vairāk raizējas par problēmām intīmajā jomā nekā par nāvi

Veselības problēmas, ko var izraisīt D vitamīna trūkums

D vitamīns ir iesaistīts dažādos organisma procesos, tāpēc tā trūkums var izpausties vairākos veidos – tas var samazināt imunitāti un organisma pretošanās spējas iekaisumu slimībām, veicināt kaulu lūzumu risku un osteoporozi, pastāv aizdomas, ka D vitamīna trūkums palielina onkoloģisko saslimšanu risku un negatīvi ietekmē sirds veselību.

Lai precīzi noteiktu, cik daudz D vitamīna nepieciešams uzņemt, reizi gadā ieteicams veikt asins analīzes.

Produkti, kas satur D vitamīnu

Organisms vislabāk D vitamīnu spēj uzņemt no saules, turklāt D vitamīns sintezējas tikai noteiktos apstākļos, piemēram, ja uz ķermeņa būs uzklāts saules aizsargkrēms vai saules stari spīdēs caur logu – D vitamīns nesintezēsies. Tāpat D vitamīns nespēj veidoties solārijā. Papildu D vitamīnu iespējams uzņemt ar pārtiku, taču tā palīdzēs tikai uzturēt esošo vitamīna līmeni, nevis radikāli to uzlabot. Uzturā ieteicams regulāri lietot treknas zivis, mencu aknu eļļu, tunci, piena produktus, olu dzeltenumus un sojas produktus.