Jaunākajā žurnālā Ieva lasi interviju ar mūziķa Valtera Frīdenberga līgavu Kristīni Paegli.
"Tikai tagad sāku atskārst realitāti" Frīdenberga līgava atklāti par mūziķa aiziešanu (6)
(..) Kopš Kristīnes Paegles līgavaiņa mūziķa Valtera Frīdenberga aiziešanas pagājuši divi mēneši.(..)
"Kad Valters aizgāja, pirmās nedēļas man šķita - es labi turos, viss ir kārtībā. Man pat likās, ka pildu atbalsta funkciju tiem, kas negaidīja šādu iznākumu," Kristīne stāsta. "Sacīju - tagad viņam ir labi, tagad viņam vairs nesāp, jo zinu, cik bija grūti. Likās, ka ar šiem vārdiem mierinu arī sevi. Pirmās nedēļas, palikusi viena, vēl turpināju pildīt uzdevumu - bija daudz kas jāizdara, jārisina daudzas lietas. Palēnām skrējiens kļuva lēnāks, kamēr apstājās pavisam. Tikai tagad sāku atskārst realitāti." (..)
"Bieži tieši liktenis izspēlē arī kopābūšanas pēdējos brīžos: kurš ir klāt, kurš ir tas, kurš runā pēdējo jēdzīgo sarunu un kurš ir tas, kurš cīnās vēl pēdējo cīņu kopā ar šo cilvēku. Nemaz jau nerunājot par tām mistiskajām, neizskaidrojamām lietām, kas slēpjas aiz jēdziena nāve.
Tu patiešām redzi, kā viņu sauc. Valteru sauca viņa mīļie - vectēvs un vecmamma. Valters runāja ar viņiem... Tai brīdī sevi mierini - tās droši vien ir tikai zālītes. Kaut patiesībā skaidri redzi, ka viņam nāk pakaļ un ka viņš ir labās rokās..."
Ilgi dzīvojām katrs savu dzīvi, taču viņa neatlaidība, parādīšanās ik pēc laika, lai atgādinātu - nekas nav mainījies un joprojām esmu viņa mūža mīlestība, man galu galā palīdzēja noticēt, ka viss ir pa īstam. Kurš negrib īstu mīlestību? (..)
Un vēl, man šķiet, jāļauj runāt par nāvi. Tā ir tāda pati dzīves daļa kā piedzimšana, mēs nevaram par to nerunāt! Cita lieta, kā par to runā.
Mēs ar Valteru vienmēr par to runājām caur humoru, caur smiekliem. Dažkārt smiekli galīgi nenāk, bet smaids, ironija ļoti palīdz izrunāt visu, kas svarīgs. Bailes, bažas, neziņu."
Visu interviju lasi jaunākajā žurnālā Ieva.
Fotogalerija: Mūziķis Valters Frīdenbergs