/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/07/12/8773383t1h5d28.jpg)
Mūžīgā sasaluma atkušana apdraud līdz 70% infrastruktūras Arktikā, tostarp naftas laukus un dabasgāzes ieguves vietas, liecina trešdien publiskots pētījums.
Mūžīgā sasaluma atkušana apdraud Arktikas naftas laukus un dabasgāzes ieguves vietas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zinātnieki izmantojuši detalizētu informāciju par infrastruktūru Ziemeļu puslodes mūžīgā sasaluma zonā, lai noteiktu, cik daudz ceļu, ēku un citu objektu būs apdraudēti ap 2050.gadu.
"Draudu apmēri savā ziņā bija pārsteidzoši," sacīja pētījuma vadošais autors, Somijas Oulu universitātes profesors Jans Hjorts.
"Sevišķi, ka aptuveni 70% no pašreizējās infrastruktūras mūžīgajā sasalumā atrodas rajonos ar lielu potenciālu atkusnim" augšējos slāņos, ziņu aģentūrai AFP sacīja profesors.
Pētījumā secināts, ka mūžīgā sasaluma atkušanas ietekmē radušies bojājumi infrastruktūrā līdz 2050. gadam var ietekmēt 3,6 miljonus cilvēku.
Pētījumā arī norādīts, ka gandrīz puse no lielajiem naftas un dabasgāzes laukiem Krievijas Arktikas reģionā līdz 2050. gadam atkušņa dēļ būs pakļauti lielam riskam.
Pat ja valstis spēs ievērot solījumus, kas tika doti ANO klimta samitā Parīzē, riski infrastruktūrai līdz 2050. gadam nemazināsies, teikts pētījumā.
Tomēr globālās sasilšanas ierobežošana zem diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, visticamāk, samazinās potenciālos postījumus pēc 2050. gada, norādīja pētījuma autori.
"Varbūt šie rezultāti var tikt uztveri kā modinātāja zvani," sacīja Hjorts, aicinot veikt vēl citus risku novērtējumus vietējā līmenī, lai labāk izprastu, kādi tieši postījumi var rasties mūžīgā sasaluma atkušanas dēļ.
Mūžīgais sasalums - sasalusi augsne, bet ne obligāti uz visiem laikiem, kā mudina domāt nosaukums - sedz ceturtdaļu no visas sauszemes platības un lielākoties ir tūkstošiem gadu sens.
Mūžīgais sasalums atrodams Aļaskā, Kanādā, Eiropas un Āzijas ziemeļos un Ziemeļu Ledus okeāna salās.
Krievijā tas aizņem 65% no valsts teritorijas un atkušana ietekme tur jau ir manāma.
Sibīrijas pilsētā Jakutskā ēkas sākušas plaisāt un nosēsties, jo zeme zem tām burtiski sākusi pārvietoties.
Sahas Republika, kur atrodas Jakutska, šogad pieņēma mūžīgā sasaluma aizsardzības likumu, un lobē Maskavu sākt rīkoties valsts mērogā.
Krievijā zinātnieki pēta veidus, kā saglabāt sasalumu, bet pētījumi brīdina, ka šādu projektu ekonomiskās izmaksas būtu pārāk augstas.