"Ar tādiem mēsliem man ir jāstrādā!" Rīgā 3. klases audzinātāja histēriski kliedz un izmēda bērnus (9)

Ierakstu Latvijas Avīzei atsūtīja kāda skolēna aizbildnis Andris, kurš nevēlējās, lai tiktu publiskots viņa vārds. Vīrietis apgalvoja, ka konfliktsituācijas klasē esot jau visus gadus, kopš bērns iet skolā. "Klases audzinātājas darba metodes ir kā padomju laikos. Tāpēc bērns negrib iet uz skolu. Mēs pat esam devuši līdzi ausu aizbāžņus, lai vieglāk izturēt klasē valdošo bļaušanu."

Jau iepriekš vecāki sūdzējušies skolas vadībai, taču tā nav pietiekami reaģējusi, tāpēc Andris nolēmis ierakstīt klasē notiekošo. 

"Uzstādīju bērna telefonā šādu aplikāciju, kas veic ierakstu. Bērns pats par to nemaz nezināja. Jau pirmajā dienā pēc aplikācijas uzstādīšanas izdevās ierakstīt šo skolotājas psihozi."

Kad arī pēc ieraksta noklausīšanās skolas direktora pienākumu izpildītāja Sandra Žvarte neesot pietiekami reaģējusi, viņš vērsies Izglītības kvalitātes valsts dienestā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI), Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā un arī pie žurnālistiem. Andra ieskatā arī citas iestādes vismaz pagaidām neko nav darījušas.

Aizbildnis sašutis, ka pēc ieraksta noklausīšanās skolas vadība nolēmusi likt skolēniem pirms stundām nodot savus mobilos telefonus skolas personālam. Viņaprāt, tā skola cenšas izvairīties no tā, ka skolēni atkal varētu ierakstīt stundās notiekošo. Žvarte toties norāda, ka mācību stundās un mācību sagatavošanas laikā mobilos telefonus aizliegts lietot jau kopš 2016. gada.

Žvarte uzskata, ka esot reaģējusi pietiekami: skolotājai izteikts rakstveida rājiens. Veiktas arī pārrunas. Ar pašu skolotāju “Latvijas Avīzei” neizdevās sazināties, bet skolas vadītāja teica, ka pedagoģe pati atzīstot, ka notikušais ir emocionāla vardarbība, ko izraisījusi konflikta situācija klasē. Viņa arī apzinoties, ka rīkojusies nepieņemami.

Direktora pienākumu izpildītāja atzīst, ka klasē nav viegli strādāt, jo visiem skolēniem ir noteiktas dažādas diagnozes, kas saistītas ar garīgās veselības traucējumiem. Gadās, ka kādam no skolēniem ir destruktīva, agresīva, vardarbīga, nekontrolējama uzvedība, kā arī nepieņemama, nekontrolējama rīcība. Ierakstā gan dzirdams, ka vismaz konkrētajā situācijā kliedz tikai skolotāja. Ja arī dzirdams kāds bērns, viņš fonā klusi bubina.

Viņa atzīst, ka pedagogi strādā paaugstinātas spriedzes apstākļos un katrā klasē būtu nepieciešams skolotāja palīgs, ko skola nevar nodrošināt. Skola mēdz strādāt finansējuma trūkumā, jo skolēni tiek uzņemti visu mācību gadu, bet naudas līdzekļi skolai tiek piešķirti, ņemot vērā skolēnu skaitu uz 1. septembri.

Pēc incidenta ar bērniem runājusi skolas psiholoģe, kā arī ziņots par notikušo VBTAI un atbildīgajam departamentam.

Andris labprāt sūtītu bērnu citā skolā, taču "izglītības kods bērnam ir tāds, ka nav lielas izvēles". Kaut arī valsts izglītības politika vērsta uz iekļaujošo izglītību, realitātē savam bērnam atrast pretimnākošu "parasto" skolu Andrim nav izdevies.

Jāņem vērā, ka klases šādās skolās nav lielas un arī kopējais skolēnu skaits nav liels: sanatorijas internātpamatskolā 1. septembrī bija 123 skolēni. 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sākusi pārbaudi par notikušo Rīgas internātpamatskolā. Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Renāte Alberga atzīst, ka kopš 2014. gada tur pārbaudes nav bijušas, jo arī sūdzību nav bijis.