''Bior'' darbinieks, kā arī divi Lietuvas pilsoņi, apsūdzēti naudas izkrāpšanā

Apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

No KNAB izplatītās infografikas noprotams, ka 2011. gadā "Bior" darbinieks, ieņemot amatu atvasinātā publiskas personas iestādē, ieguva informāciju par iepirkumu. Tad darbinieks noskaidrojis uzņēmumu, kas var nodrošināt iepirkuma priekšmeta piegādi, kā arī veica saraksti ar uzņēmumu, noskaidrojot iespējamās izmaksas. Uzņēmums KNAB infografikā nosaukts par "SZ".

Vēlāk Latvijas iestādes darbinieks un abi Lietuvas pilsoņi esot akceptējuši apvienošanos noziedzīgā grupējumā. Kopīgi izplānots, ka viens no Lietuvas pilsoņiem izmantos čaulas kompāniju, lai piedalītos iestādes iepirkumā ar sadārdzinātu piedāvājumu, kuram kā apakšuzņēmums tiks piesaistīts "SZ".

Darbinieks pārliecinājis SZ pārstāvi piedalīties iepirkumā sadarbībā ar Lietuvas pilsoņa "čaulas" kompāniju.

Tāpat KNAB uzskata, ka trijotne kontrolējusi iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu iestādē, kā arī darījumu dokumentus un naudas plūsmu.

Vēlāk "čaulas" kompānija un "SZ" parakstījuši līgumu par preces tirdzniecību un piegādi. Lietuvas pilsoņa izmantotā čaulas kompānija saņēmusi iestādes iepirkumu un piegādājusi preci, kā rezultātā trijotne no valsts budžeta izkrāpusi 219 737 eiro.

Krāpšana notikusi arī 2012. gada iepirkumā. Arī šajā gadījumā trijotne izplānojusi, ka viens no Lietuvas pilsoņiem izmantos "čaulas" kompāniju, lai piedalītos iepirkumā ar sadārdzinātu piedāvājumu, kuram kā apakšuzņēmums tiks piesaistīts "SZ".

Trijotne kontrolējusi iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu iesniegšanai iestādē no "čaulas" kompānijas un viena no lietuvieša pārstāvētā uzņēmuma, kā arī darījumu dokumentus un naudas plūsmu.

Vēlāk lietuvieša kontrolētais uzņēmums saņēma iepirkumu un piegādājis preci, kā rezultātā trijotne no valsts budžeta izkrāpusi 612 681 eiro.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka šī ir pamatlieta kriminālprocesam, kas tika sākts pirms vairākiem gadiem par stikla zušu iepirkuma konkursu "Bior".

KNAB jau 2015. gadā nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanai izdalītu lietu par stikla zušu iepirkuma konkursu. Šajā lietā, kurā apsūdzības bija uzrādītas par krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pirmajā instancē jau pieņemts spriedums.

Jau ziņots, ka 2013. gadā saistībā ar stikla zušu iegādes darījumu Zemkopības ministrija veica auditu "Bior", jo tika konstatēts, ka Latvija par zušiem Čehijas starpniekfirmai samaksājusi vismaz četras reizes vairāk nekā citas Eiropas Savienības valstis. Eiropā par zušu mazuli augstākā cena bijusi 0,227 eiro, bet Latvija par to samaksājusi 0,953 eiro.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, 2011. un 2012. gadā iepirkumos par stikla zušu piegādi uzvarēja Čehijā reģistrēta kompānija "Marten Business Group".

2011. gadā notikušā iepirkuma līguma summa bija 205 020 lati jeb aptuveni 291 717 eiro, bet 2012. gadā līgumcena bija 576 800 lati jeb 820 712 eiro.

2013. gadā tiks noskaidrots, ka "Marten Business Group" nekādu saimniecisko darbību neveic, bet ir klasiska pastkastītes firma, kuras īpašnieks slēpjas aiz kāda ofšora Kiprā.

Čehu kompānija vienīgā atsaucās zinātniskā institūta "Bior" izsludinātajam iepirkumam 2011. gadā. Pagājušajā gadā pretendenti bija divi, taču uzvarēja čehu kompānija ar lētāko piedāvājumu. Sludinājums bija ievietots Eiropas Savienības vēstnesī angļu valodā, taču čehu firma vienīgā zināja, kādu summu Latvija gatava tērēt.

"Bior" institūts līgumus par zušu iegādi negatavoja pats. Izrādījās, ka juridiskos padomus devušas Latvijas firmas "Grauc Investments" un "Verdicus". Izmeklēšanu par notikušo sāka Valsts policijas ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde. Materiālus Lauku atbalsta dienests nodeva arī Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam.