Zīle atteiktos veidot valdību, jo vēlētāji skaidri pauduši savu nostāju (1)

Vaicāts, kam būtu jānotiek, lai politiķis atstātu darbu Eiropas Parlamentā un uzņemtos Latvijas valdības vadību, viņš sacīja - citam vēlēšanu rezultātam.

Zīle uzskata, ka šīs vēlēšanas gan skaitļos, gan vēlētāju vēstījumā minēto parādījušas viennozīmīgi.

"Es nevaru būt kaut kādas vecās koalīcijas vecā seja, jo es tāds neesmu pēc savas būtības," teica Zīle, piebilstot, ja kāds domā, ka viņš ir kompromisa cilvēks, jo neapvaino citus, tas nenozīmē, ka viņš ir kompromisa cilvēks pēc būtības.

Zīle teica, ka neredz iespēju programmatiskos jautājumos darīt 50% vai 60% no tā, ko nekad nebūtu darījis.

Pārvaicāts, vai pat tad, ja Valsts prezidents aicinātu viņu veidot valdību, atbilde būtu šāda, viņš teica: "Protams, ir jārespektē vēlētāju griba".

Viņaprāt, ja valdību nevadīs kāds no jauno partiju līderiem, iespējamais premjers no kādas citas partijas "būs spiests klausīt tām partijām, kas notur viņa valdību".

VL-TB/LNNK pārstāvis arī bija skeptisks par iespēju atbalstīt valdību, kurai ir 53 balsis. Viņa pārstāvētā partija ir pieņēmusi, ka tas nav stabils veidojums, un politiķis nedomā, ka tas tiks mainīts.

Kā ziņots, Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) piektdien plāno iepazīstināt partnerus ar "reālu plānu B" valdības izveidošanai, aģentūrai LETA pavēstīja politiķis. Gobzems vēl ceturtdienas vakarā neatklāja, ko paredz viņa plāns.

Uz tikšanos no rīta partijas KPV LV Saeimas frakcijā aicināts pa vienam pārstāvim no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), VL-TB/LNNK, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partiju apvienības Jaunā Vienotība (JV).

Visu četru uzaicināto partiju pārstāvji aģentūrai LETA apliecināja, ka piedalīsies sarunā ar KPV LV.

Vairākas sarunās iesaistītās partijas uzskata, ka vēl nav paveikti ļoti būtiski valdības izveidošanas priekšdarbi, tāpēc tās skeptiski vērtē iespēju tuvākajās dienās nonākt līdz Saeimas balsojumam par Gobzema veidojamo Ministru kabinetu, iepriekš vēstīja LETA.

Gobzems gan mediju pārstāvjiem ceturtdienas laikā vēl pauda pārliecību, ka balsis viņa veidojamās valdības apstiprināšanai parlamentā "faktiski ir savāktas" un vēl neapstiprināto valdību "gāzt" varot tikai JKP.

Uz norādi, ka VL-TB/LNNK un JV nav vēl izteikušas atbalstu viņa piedāvājumam, Gobzems atbildēja, ka abi politiskie spēki nav teikuši "nē", un ka pēc sarunas VL-TB/LNNK priekšsēdētāju Raivi Dzintaru viņam esot pamats uzskatīt, ka saņems atbalstu no šī politiskā spēka.

Savukārt Dzintars, vaicāts, vai jau tagad VL-TB/LNNK ir gatava balsot par Gobzema piedāvāto valdību, atbildēja, ka tā nevar apgalvot, jo vēl nav panākta vienošanās par valdības deklarāciju un atbildības sfērām.

VL-TB/LNNK ir gatava par šiem jautājumiem turpināt sarunas, skaidroja politiķis, norādot, ka politiskais spēks nekad nebalsos par "kaķi maisā".

Pēc šodienas politiskajiem pavērsieniem nacionālā apvienība nesteigsies ar straujiem paziņojumiem un gaidīs Gobzema JKP nosprausto termiņu sestdienas vakarā, jo premjera kandidāts ir paudis cerību, ka viņam izdošoties pārliecināt Jauno konservatīvo partiju.

Nacionālās apvienības priekšsēdētājs atturējās prognozēt, kā VL-TB/LNNK rīkosies, ja JKP nemainīs savu nostāju par nesadarbošanos valdībā ar ZZS.

Pirms Gobzems saņēma nomināciju veidot valdību LETA vēstīja, ka neoficiāli tiekot apsvērti arī potenciāli premjera amata kandidāti no tā dēvētajām "vecajām partijām" jeb līdzšinējās koalīcijas pārstāvjiem, proti, VL-TB/LNNK kandidāts Zīle un JV kandidāts Krišjānis Kariņš. Atsevišķi politiķi gan norādīja, ka par premjeru būtu jākļūst politiķim, kas startēja Saeimas vēlēšanās, bet Zīle un Kariņš to nedarīja.

Kopumā parlamentā darbojas septiņas frakcijas. No Saskaņas Saeimā ievēlēti 23 deputāti, JKP un KPV LV pārstāv pa 16 deputātiem, Attīstībai/Par! un VL-TB/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet JV - astoņi deputāti.