/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/11/27/11606238t1hae3e.jpg)
Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) redz iespēju jau piektdien, 7. decembrī, lūgt sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai parlaments lemtu par viņa vadītās valdības apstiprināšanu, paudis Gobzems.
Gobzems redz iespēju jau piektdien lūgt Saeimu balsot par viņa valdību (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķis solīja, ka līdz Saeimas sēdei tiks sagatavota arī valdības deklarācija un jaunās valdības ieceru finansiālais izvērtējums pat tad, ja Finanšu ministrijas darbiniekiem nāksies strādāt naktī.
Jautāts, vai viņam ir "plāns B" gadījumam, ja viņa piedāvātais valdības modelis negūs Saeimas atbalstu, Gobzems pauda, ka "ir pārliecība, ka valdība tiks apstiprināta".
Vienlaikus premjera kandidāts, komentējot, vai viņa valdību varētu atbalstīt arī Saskaņa, bija izvairīgs, apgalvojot, ka nevar ne aizliegt to darīt, ne mudināt uz šādu soli.
"Es lūgšu manu valdību jebkurā gadījumā likt uz balsojumu parlamentā," sacīja politiķis.
Premjera kandidāts iecerējis, ka turpināsies partiju sarunas par valdības sastāva galīgo piedāvājumu.
Saeimas Kārtības rullī ir noteikts, ka valdības sastādīšanu prezidenta nominētais premjera amata kandidāts ziņo Saeimas priekšsēdētājam, pievienojot deklarāciju par valdības darbu un attiecīgu Saeimas lēmuma projektu. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs minēto ziņojumu iekļauj nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu.
Gobzems visvairāk ministru posteņus piedāvā Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā "sarkanā līnija" un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
Sev KPV LV vēlas trīs vietas valdībā - Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt savu Saeimas deputātu Ralfu Nemiro.
KPV LV finanšu ministra amatam var piedāvāt arī Saeimas deputātu Kasparu Ģirģenu, kurš būtu kā otrais variants.
JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra - Tālim Linkaitam, veselības - Jurim Jurašam, izglītības - Dagmārai Beitnerei-La Gallai, bet tieslietu - Jānim Bordānam vai Jutai Strīķei.
Apvienībai Visu Latvijai - Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu - Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības - Imantam Parādniekam, kultūras - Dacei Melbārdei.
ZZS un Jaunajai vienotībai (JV) tiek piedāvāts pa divām vietām Ministru kabinetā: zemkopības ministra amatu varētu ieņemt Edgars Tavars vai Armands Krauze, bet aizsardzības ministra amatu varētu saglabāt Raimonds Bergmanis. Savukārt JV pārstāvji Jānis Reirs un Edgars Rinkēvičs varētu ieņemt attiecīgi ekonomikas un ārlietu ministru amatus.
KPV LV vēlas, lai tiktu nomainīta arī Saeimas Budžeta komisijas vadība, šo amatu atņemot Attīstībai/Par (AP) pārstāvim Mārtiņam Bondaram un uzticot to KPV LV deputātam Atim Zakatistovam.
AP pārstāvi KPV LV vēlas izslēgt arī no Saeimas prezidija - Gobzema piedāvājums paredzētu izmaiņas Prezidijā, no tā izslēdzot AP pārstāvi Mariju Golubevu un ieceļot par Saeimas priekšsēdētāja biedru Artusu Kaimiņu (KPV LV). Inese Lībiņa-Egnere (JV) attiecīgi mainītu savu pozīciju un kļūtu par Saeimas sekretāra biedru.
Partijas gan pagaidām nav paudušas atbalstu Gobzema piedāvājumam, norādot, ka tas tiek apdomāts.