Gobzems par piedāvāto valdības modeli jebkurā gadījumā lūgs Saeimas balsojumu

"Es lūgšu manu valdību jebkurā gadījumā likt uz balsojumu parlamentā," pauda Gobzems.

Premjera kandidāts iecerējis, ka turpināsies partiju sarunas par valdības sastāva galīgo piedāvājumu.

Saeimas Kārtības rullī ir noteikts, ka valdības sastādīšanu prezidenta nominētais premjera amata kandidāts ziņo Saeimas priekšsēdētājam, pievienojot deklarāciju par valdības darbu un attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.

Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs minēto ziņojumu iekļauj nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu.

Gobzems visvairāk ministru posteņus piedāvā Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā "sarkanā līnija" un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Sev KPV LV vēlas trīs vietas valdībā - Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt savu Saeimas deputātu Ralfu Nemiro.

JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra - Tālim Linkaitam, veselības - Jurim Jurašam, izglītības - Dagmārai Beitnerei-La Gallai, bet tieslietu - Jānim Bordānam vai Jutai Strīķei.

Apvienībai Visu Latvijai - Tēvzemei un brīvībai/LNNK Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu - Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības - Imantam Parādniekam, kultūras - Dacei Melbārdei.

ZZS un Jaunajai vienotībai (JV) tiek piedāvāts pa divām vietām Ministru kabinetā: zemkopības ministra amatu varētu ieņemt Edgars Tavars vai Armands Krauze, bet aizsardzības ministra amatu varētu saglabāt Raimonds Bergmanis.

Savukārt JV pārstāvji Jānis Reirs un Edgars Rinkēvičs varētu ieņemt attiecīgi ekonomikas un ārlietu ministru amatus.

KPV LV vēlas, lai tiktu nomainīta arī Saeimas Budžeta komisijas vadība, šo amatu atņemot Attīstībai/Par (AP) pārstāvim Mārtiņam Bondaram un uzticot to KPV LV deputātam Atim Zakatistovam.

AP pārstāvi KPV LV vēlas izslēgt arī no Saeimas prezidija - Gobzema piedāvājums paredzētu izmaiņas Prezidijā, no tā izslēdzot AP pārstāvi Mariju Golubevu un ieceļot par Saeimas priekšsēdētāja biedru Artusu Kaimiņu (KPV LV). Inese Lībiņa-Egnere (JV) attiecīgi mainītu savu pozīciju un kļūtu par Saeimas sekretāra biedru.

Kā pēc kārtējās partiju sarunas, kurās vairs nepiedalās AP, žurnālistiem sacīja Gobzems, šodien uzrunātas piecas valdības veidošanas sarunās palikušās partijas, izsakot "atvērtu piedāvājumu ministru portfeļu sadalījumam".

Piedāvāto Ministru kabineta sastāvu Gobzems iecerējis apspriest divpusējās sarunās ar visām sarunās iesaistītajām partijām.

Rīta pusē KPV LV premjera amata kandidāts Gobzems paziņoja, ka ir nolēmis pārtraukt sarunas par valdības veidošanu ar partiju apvienību Attīstībai/Par.

"Ar šo paziņoju, ka no turpmākajām valdības veidošanas sarunām izslēdzu Attīstībai/Par, kurai pielipis valdības gāzēja vīruss. Šim vīrusam jau ir recidīva raksturs un tā, acīmredzot, ir tā jaunā politika, ko partija solīja vēlētājiem," teikts Gobzema paziņojumā.

"Neviena konstruktīva priekšlikuma, meli televīzijas kameru priekšā, gļēvulīgi smaidi, drosmes trūkums runāt seja un aizmuguriski kuluāru piedāvājumi vēl vakar vakarā ar mēģinājumiem izveidot (...) valdību ar Krišjāni Kariņu (JV) priekšgalā un centieniem trūkstošās balsis piepirkt no citām partijām," kritizējot Attīstībai/Par!, pauda Gobzems.

"Es ļoti ceru, ka partijas šādiem netīriem kuluāru piedāvājumiem netaisās piekrist un netaisās iet Jaunupa pavadā, akceptējot iepriekš politikā pierastu deputātu pirkšanas scenāriju."

Savukārt AP pārmet Gobzemam saistību ar bijušo politiķi Aināru Šleseru un plānus "pa sētas durvīm" ievilkt valdībā partiju Saskaņa. Kā aģentūru LETA informēja politiskā spēka pārstāve Laila Spaliņa, Valsts prezidenta nominētais Ministru prezidenta amata kandidāts Gobzems esot sapratis, ka AP nepieļaus viņa izlolotos plānus par Saskaņas ievilkšanu valdībā pa sētas durvīm un ka politiskais spēks kategoriski iebilst bezprecedenta slepenības un mediju ierobežošanas idejām.

"Mēs kategoriski nepiekritām Gobzema plānam atstāt Latviju uz pusgadu bez rīcībspējīgas valdības. Diemžēl šobrīd piepildās mūsu jau pirms vēlēšanām izteiktās bažas par Gobzema saistību ar cilvēkiem, kuri skatās Krievijas virzienā un ir ieinteresēti situācijas destabilizēšanā Latvijā," pauž AP.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis devis Gobzemam laiku līdz 10. decembrim, lai panāktu vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm. Sarunās par iespēju izveidot Gobzema valdību piedalījās viņa pārstāvētā KPV LV, Attīstībai/Par!, JKP, nacionālā apvienība, ZZS, kā arī JV.

Pēc Gobzema paziņojuma sagaidāms, ka sarunas par valdības veidošanu turpinās piecas partijas, kurām kopā parlamentā ir 64 balsis, tomēr JKP ir uzsvērusi, ka tai joprojām ir spēkā "sarkanā līnija" par sadarbību ar ZZS.

Ja šīs "sarkanās līnijas" dēļ Gobzema valdības veidošanas sarunas pamestu JKP, tad valdības izveidei vairs nepietiek balsu, savukārt, ja no sarunām tiktu izslēgta ZZS, atlikušajām četrām partijām kopā būtu 53 balsis Saeimā.