Daļu no Dobeles novadā plānotā vēja parka zemes nesen pārpirkusi kāda lauksaimniecības firma (8)

Kompānija jau saslēgusi nomas līgumus ar zemju īpašniekiem, vietās, kur iecerēts uzstādīt vērienīgās iekārtas. Raidījumam izdevies uzzināt, kādu ieguvumu sola attīstītājs un kādi ir līgumu nosacījumi.

Zviedru kompānijas meitas uzņēmums Eolus vēja parku iecerējis Zemgales līdzenumos. Ar 240 metru augstajām turbīnām, kas trīskārt pārsniedz Grobiņā redzētās, tiek solīts ražot 200 MW. Tie ir 10% no visa Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Latvijā ir elektroenerģijas deficīts, un par saviem vēja parkiem domā arī elektromilzis Latvenergo. Dobeles projekts būtu nopietns konkurents Rīgas TEC 1 un Tec 2, kuros izmantotā no Krievijas importētā gāze nav atjaunojamais resurss un rada CO 2 izmešus.

"Eolus būtu viens no tirgus dalībniekiem Nordpool biržā. Mēs visu realizējam biržā. Tādu 100-200 MW parādīšanās Latvijā tāpat ietekmētu kā vēja parka parādīšanās Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā. Un, ja tas darbojas uz tirgus principiem, jebkura jauna dalībnieka ienākšana ir pozītīvi vērtējama, no konkurences viedokļa," norāda AS Latvenergo Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.

Atšķirībā no citiem vēja parku attīstītājiem Latvijā, Eolus uz valsts atbalstu nepretendē. Jaunas atļaujas OIK saņemšanai tuvākajos gados Ekonomikas ministrija neplāno izsniegt.

Zviedru kompānija Latvijai sola 250 miljonu eiro lielas investīcijas, uzlabotu infrostruktūru Dobeles un Tukuma novadā .Līdzīgi kā citos šādos biznesos , tikšot veidots arī sabiedriskais fonds, kurā daļu peļņas novirzīšot vietējai sabiedrībai. Eolus pārstāvis arī neslēpj, tiklīdz vēja parks saņems zaļo gaismu, kompānija turbīnas izvietos un biznesu pārdos.

Ja mēs skatāmies Zviedrijas pieredzi, tad visi vēja parki, ko mēs esam attīstījuši citās valstīs, parasti nonāk vai nu pensiju fondu īpašumā vai apdrošināšanas sabiedrību īpašumā, kuriem naudas pietiek un kuri vēlas saglabāt naudas vērtību, klāsta SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš.

"Tātad tuvākais plānotais ģenerators ir te aiz meža pudurīša, un nākošais ir tepat pa vidiņu. Teiksim tā. Televīzijas torņa augstumā, nepilna TV torņa augstumā, ar pamatu Nepali 24 metri betona, ķīli pamatīgu. Armatūra, protams. Un tepat 800 metru attālumā dzimtas mājas ar maziem bērniem," saka Dobeles pagasta pārvaldes vadītāja Dace Škorņika.

Latvijas likumi vēja elektrostacijas ļauj būvēt pavisam nedaudz vietās. Ja Tukuma novadā sabiedriskajās apspriešanās lieli iebildumi no vietējiem netika celti, tad Dobeles pusē savākti jau 10 000 parakstu pret vēja parka ieceri. Vietējie uzskata, ka lielie rotori radīs kaitējumu veselībai, veicinās putnu un sikspārņu masveida bojāeju, zemes vērtības kritīsies un iespējama cilvēku aizplūšana.

Pret ieceri būvēt vēja parku iebilst arī apkārtnē lielākie darba devēji, kuri uztraucas par darba roku trūkumu. Uzņēmuma Baltic candles īpašnieks pēc tautības ir dānis. Dānijā vēja parku bizness ir plaši izplatīts. Tā ir politiska izšķiršanās būt vai nebūt tādam biznesam Latvijā, saka dāņu uzņēmējs.

Tomēr ne visi baidās no līdz galam neizpētītās vēja ģeneratoru negatīvās ietekmes. Ir privātpersonas un firmas, kas atļāvušas gigantiskās turbīnas izvietot uz savas zemes. Ar dažiem jau slēgti nomas līgumi un tie reģistrēti zemesgrāmatā.

"Tas ir komercnoslēpums un to es nevarēšu jums atklāt. Un diezgan strikti atrunāts nomas līgumos. Zviedru kolēģi saka, ka viņi ir aprēķinājuši, ka zemes iznomāšana vēja ģeneratoram ir visizdevīgākais no finanšu viedokļa lauksaimniecības zemēm," norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš.

Nekā personīga rīcībā ir viens šāds nomas līgums. Tas paredz, ka iznomātājs saņem gadā ne mazāk kā 7000 eiro jeb 3,25% no saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas. Vēja parka īpašnieks samaksā arī vienreizēju kompensāciju trīs tūkstošus par zemi. Interesanti, ka sākot ar 2019. gadu līgumā paredzētas pirmpirmkuma tiesības, lai gan likums neļauj lauksaimniecības zemi iegādāties nevienam citam mērķim kā vien lauksaimniecībai.

Nesen 80 hektārus, uz kuriem Dobeles novadā paredzēts novietot veselas četras vēja turbīnas, iegādājusies SIA Īves grupa.

Tās īpašniecei Inesei Kunigai pieder arī zemnieku saimniecība Rudzīši, kur vēl 2007. gadā oficiāli saimniekoja satiksmes ministra Ulda Auguļa tēvs Māris. Pēc neoficiālām ziņām Māris Augulis palīdzējis kārtot īpašuma Anuži Dobeles novadā pirkšanas darījumu.

Patlaban iecerētā vēja parka attīstītāji gaida Vides pārraudzības biroja atzinumu. Ja tas būs pozitīvs, būvniecībai atļauja būs jādod Tukuma novada un Dobeles novada pašvaldībām.