Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Eiropas Parlaments domā, kā aizlāpīt "Breksita" radīto budžeta robu (2)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Domājot par daudzgadu budžeta plānošanu pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb "Breksita" līguma izpildes, starp Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem sākušās sarunas par PVN maksāšanas sistēmas uzlabošanu, kā arī "Digitālā nodokļa" ieviešanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem, diskusijā par ES budžetu sacīja EP Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (V).

Eiroparlamentāriete skaidroja, ka ES un Lielbritānijas sarunu vedēji vienojušies par iemaksām ES budžetā līdz 2020. gadam, taču, ja netiks rasts kāds risinājums, tad 2021. gada budžets var būt par 11 līdz 14 miljardiem eiro mazāks.

Vaidere norādīja, ka starp EP deputātiem sākušās sarunas par to, lai daļa no maksātā pilsoņu PVN nonāk ES budžetā.

"Pašlaik neviens īsti nevar saprast, [..], kā īsti šis PVN nonāk ES budžetā. Eiropas Komisija mums [EP deputātiem] vienmēr saka, ka tas ir ļoti sarežģīti," pauda Eiroparlamentāriete.

Viņa pieļāva, ka šādu pašu automātiskās iemaksas sistēmu varētu ieviest attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju nodokļiem, plastmasas pārstrādes nodokļiem u.c.

Vaidere uzsvēra, ka nepieciešams ieviest arī nodokli informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Visas lielās platformas - "Amazon", "Google" un daudzi citi - viņi visi strādā Eiropā, pelna mežonīgas naudas, bet par to praktiski neko nemaksā. Budžeta komisijā esam uzsvēruši, ka "Digitālais nodoklis" būtu ļoti labs pastiprinājums ES budžetam," sacīja deputāte.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments par "Breksita" vienošanos balsos 11. decembrī, pirmdien paziņoja premjerministre Terēza Meja.

27 ES dalībvalstu līderi aizvadītajā svētdienā samitā Briselē apstiprināja vienošanos par noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija nākamā gada 29. martā izstāsies no bloka, kā arī politisko deklarāciju par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers licis saprast, ka Lielbritānijas likumdevējiem nav pamata cerēt uz jaunām sarunām.

Arī Meja norādījusi, ka svētdien Briselē apstiprinātā "Breksita" vienošanās ir "labākā un vienīgā iespējamā vienošanās", kas nav pārskatāma un maināma.

Viņa solījusi "no visas sirds un dvēseles" cīnīties, lai panāktu atbalstu šim dokumentam, pret kuru kritiski noskaņota ne vien opozīcija, bet arī viņas pašas vadīto toriju eiroskeptiskais spārns.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu