Čakša: Solījumu par mediķu atalgojuma celšanu varētu nostiprināt likumā (2)

Šodien Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika runāts par nepieciešamību palielināt nākamgad pieļaujamo virsstundu skaitu mediķiem. Šai iecerei nepieciešams Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) akcepts.

Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka atbalsts iecerei, visticamāk, varētu tikt nodrošināts, ja mediķiem tiktu sniegtas politiskās garantijas par solīto atalgojuma pieaugumu.

Ministre uzskata, ka solījuma palielināt mediķu atalgojumu par 20% nākamos trīs gadus nostiprināšana Veselības aprūpes finansēšanas likumā varētu būt veids, kā pārliecināt mediķus, ka, kaut arī tiek pagarināts pārejas periods uz normālo darba laiku, paralēli tiks palielinātas arī mediķu algas.

Šodien komisijā apspriests Veselības ministrijas (VM) priekšlikums, kas paredz piecu gadu pārejas periodu, kurā mediķi varētu strādāt 18 virsstundas nedēļā. Saskaņā ar Kera pausto, šis piedāvājums gan atšķiras no ieceres, kas izskanēja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē aizvadītajā nedēļā. Keris norādīja, ka tad izskanēja tikai trīs gadu periods, kurā virsstundu skaits nedēļā nepārsniegtu 16 stundas.

Čakša viņam norādīja, ka VM izteiktais priekšlikums ir tikai pagaidu variants, kurā vēl varētu tikt veiktas izmaiņas, tostarp pārejas perioda saīsināšana. Pieci gadi izvēlēti, jo jaunu mediķu apmācībai nepieciešami vismaz trīs gadi, piebilda ministre.

Keris gan aicināja VM pieturēties pie jau iepriekš runātā priekšlikuma.

VM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško, skaidroja, ka saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju, kuru sniegušas slimnīcas, ja netiktu palielināts pieļaujamo virsstundu skaits, slimnīcu uzņemšanas nodaļās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), pietrūks apmēram 400 cilvēku, kurus vajadzēs piesaistīt.

Mūrmane-Umbraško norādīja, ka pagaidām nav veida, kā šādu skaitu cilvēku nozarē atrast, tomēr ir divi risinājumi - palielināt pieļaujamo virsstundu skaitu vai atsevišķās vietās samazināt veselības aprūpes pakalpojumu apmēru.

Sociālo un darba lietu komisijas sēdē saruna gan orientējās uz diskusiju par pieļaujamo virsstundu skaita palielināšanu, un arī NMPD direktore Liene Cipule norādīja, ka nākamgad dienestā veidojas 644 000 virsstundu, bet ar esošajiem cilvēkresursiem šo apmēru ar 2019. gadā pieļaujamo virsstundu apmēru vienam mediķim nav iespējams nodrošināt.

Vienlaikus Cipule sacīja, ka paralēli noteikti nepieciešams aktīvi domāt par cilvēkresursu skaita palielināšanu, lai pēc vairākiem gadiem nebūtu jārunā par līdzīgu situācijā kā šogad.

Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šodien vēl nepieņēma nekādu lēmumu, tomēr vienojās, ka vispirms vēl jautājumus pārrunās savā starpā, lai vienotos par labāko risinājumu. Vienlaikus VM solīja sagatavot nepieciešamos grozījumus gan saistībā ar pārejas uz normālo darba laiku pagarināšanu, gan nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Kā ziņots, VM strādā pie grozījumiem, ar kuriem, iespējams, varētu palielināt turpmākajos trīs gados mediķiem pieļaujamo virsstundu skaita apmēru. Nozares darba devēji šādu ierosinājumu, kuram atbalstu izteikusi arī ministrija, izteica Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē 23. novembrī.

Darba devēji un ministrija vēlas Ārstniecības likumā noteikt trīs gadu pārejas periodu, kurā mediķi drīkstētu strādāt kopumā 60 stundas nedēļā jeb 240 stundas mēnesī, kas palīdzētu daļēji risināt problēmu ar cilvēkresursu trūkumu. Tas nozīmē, ka ārsti kopumā no nākamā gada līdz 2021. gadam drīkstētu strādāt 72 virsstundas mēnesī, par visām saņemot dubultu samaksu.

Aplēsts, ka līdz ar šādu pārejas periodu virsstundu apmaksai sākotnēji paredzēto papildu 16 miljonu vietā nākamgad būtu vajadzīgi 19 miljoni eiro.

Saruna par virsstundu skaita palielināšanu saistīta ar to, ka Latvijas Slimnīcu biedrība nākusi klajā ar brīdinājumu par iespējamu ārkārtas situāciju slimnīcu sektorā no nākamā gada 1. janvāra saistībā ar cilvēkresursu trūkumu un virsstundu skaita ierobežojumu.