Saeimā iesniegts likumprojekts, kas paredz 21. novembri noteikt par Traģēdijās bojā gājušo piemiņas dienu.
Deputāti rosina 21. novembri noteikt par Traģēdijās bojā gājušo piemiņas dienu (2)
Grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām Saeimā iesniedza vairāku frakciju deputāti - Regīna Ločmele-Luņova (S), Valērijs Agešins (S), Ivars Zariņš (S), Artuss Kaimiņš (KPV LV) un Inese Voika (AP). Ločmele-Luņova un Kaimiņš iepriekš bieži izteikušies par Zolitūdes traģēdiju.
Voika gan vēlāk savu parakstu atsauca. Viņa aģentūrai LETA skaidroja, ka tas saistīts ar "procedūras jautājumiem", proti, esot vairāki punkti, kā šo jautājumu varētu organizēt labāk.
Lai likumprojekts tiktu izskatīts Saeimas sēdē, nepieciešami piecu deputātu paraksti. Līdz ar to šodien parlamenta sēdē šis jautājums varētu netikt skatīts.
Likumprojekta anotācijā tiek uzsvērts, ka šogad apritēja pieci gadi kopš 2013. gada 21. novembra vakarā Rīgā, Zolitūdē, sabrūkot lielveikala Maxima griestiem, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Pēc upuru skaita tā ir lielākā traģēdija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Traģēdijā cietušo biedrība Zolitūde 21.11, kā arī citas nevalstiskās organizācijas, iedzīvotāji rosinājuši noteikt 21. novembri par atceres dienu.
Pēc likuma izmaiņu autoru domām, tās veicinās Latvijas sabiedrības izpratni par drošību, stiprinās tādu vērtību sistēmu, kas balstās katra indivīda, organizācijas un sabiedrības atbildībā un godprātībā - ar mērķi nepieļaut Zolitūdes traģēdijai līdzīgu katastrofu atkārtošanos.
Kā ziņots, būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Lieta patlaban tiek izskatīta tiesā.