Plāno mainīt orgānu ziedošanas kārtību; slimnīcām būs jācenšas noskaidrot mirušā gribu (1)

Patlaban saskaņā ar attiecīgo likumu cilvēka orgānus medicīnā var izmantot jebkurā gadījumā, kad viņš nav to aizliedzis.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, izmaiņas paredz - ja informācijas sistēmā nebūs ziņu par mirušā cilvēka gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei būs pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu no viņa tuvākā klātesošā piederīgā vai arī sazinoties ar tuvākajiem piederīgajiem, ja viņi nav klātesoši. Piederīgo sniegto informāciju fiksēs donora medicīniskajos dokumentos.

Vienlaikus likumprojekts nosaka - ja informācija par personas gribu nav fiksēta informācijas sistēmā, kā arī to nevar sniegt tuvākie piederīgie, tiek pieņemts, ka mirušais piekritis pēc nāves atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus. Ārstniecības iestādei noteikts arī pienākums informēt tuvākos klātesošos piederīgos par ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu pēc nāves.

Kā norāda Preses dienestā, patlaban Latvijas tiesiskais regulējums neparedz precīzu mehānismu, kā tuvākais piederīgais var īstenot savas likumā noteiktās tiesības darīt zināmu mirušā gribu, pirms tiek sāktas ķirurģiskas manipulācijas ar mirušā ķermeni.

Likumprojekts paredz atvieglot iespēju personai paust gribu par sava ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu pēc nāves, jo to ikviens no 2020. gada varētu paveikt, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā. Patlaban, lai iesniegtu šādu iesniegumu un šī informācija tiktu fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, interesenti sastopas ar pārlieku administratīvo slogu, kas var atturēt no izvēles izdarīšanas, norāda likumprojekta autori.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) sacīja, ka izmaiņas likumā ir solis uz priekšu, lai pilnveidotu orgānu transplantācijas sistēmu Latvijā, jo šajā jomā Latvijai joprojām ir, kur tiekties, salīdzinot ar Rietumvalstīm. "Īpaši svarīgi uzlabot iedzīvotāju zināšanas par iespēju izdarīt izvēli un brīvprātīgi ziedot orgānus, kas var glābt dzīvību daudziem citiem," piebilda Skride.

Likuma grozījumi paredz arī noteikt iespēju personai mainīt iepriekš izteikto gribu par atļauju vai aizliegumu orgānu izmantošanai pēc nāves.

Savukārt Veselības ministrijai paredzēts pienākums informēt sabiedrību par indivīda tiesībām izteikt gribu par orgānu izmantošanu pēc nāves un iespēju šajā jautājumā izdarīt informētu izvēli.

Izmaiņas likumā nodrošināšot Latvijas tiesiskā regulējuma atbilstību Eiropas Padomes konvencijai par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus Krimināllikumā, kas precizē tā normas atbilstoši konvencijas prasībām.