Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

Paziņoti Izcilības balvas kultūrā ieguvēji

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Čīka/LETA

Šovakar, 28. novembrī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā Latvijas Mūzikas akadēmijā tika paziņoti 2018. gada Izcilības balvas kultūrā laureāti - kinorežisors Rolands Kalniņš, rakstniece Nora Ikstena un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM). Katrs laureāts saņēma mākslinieka Kristapa Andersona veidotu balvu un naudas prēmiju 7 000 eiro apmērā.

Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014. gadā pēc kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu.

Žūrijas darbs šogad bija īpaši saspringts - Kultūras ministrijas (KM) aicinājumam izvirzīt pretendentus apbalvojumam atsaucās rekordliels pieteicēju skaits un trīs balvas ieguvējus bija jāizvēlas no 24 pieteikumiem.

LNMM

Izcilības balvu LNNM saņem par iniciēto un Latvijas valsts simtgadē kopā ar Igaunijas un Lietuvas muzejiem realizēto izstādi Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs Orsē muzejā, Eiropas kultūras metropolē Parīzē. Izstādi atklāja Francijas prezidents Emanuēls Makrons, klātesot visiem Baltijas valstu prezidentiem. Izstāde veidota ar mērķi iepazīstināt skatītājus ar Baltijas tēlotāju mākslu, kura tapusi 19./20. gadsimta mijā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā. Projekta galvenā ideja - atklāt Rietumeiropai, ka topošo Baltijas valstu māksla bijusi profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Izstādes laikā apmeklētājiem tika piedāvāta arī plaša kultūras programma, kas rosināja iepazīt ne tikai vizuālo mākslu, bet arī citas Baltijas valstu nacionālās identitātes izpausmes. To apmeklējuši vairāk kā 236 000 apmeklētāju no visas pasaules un tā ir uzskatāma par vērienīgāko Baltijas valstu simtgades kopprojektu un par vienu no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs.

Rolands Kalniņš

Kinorežisora Rolanda Kalniņa 1967. gadā tapusī filma Četri balti krekli šogad Kannu kinofestivālā tika atlasīta izlases programmai Cannes Classics, kas veltīta pasaules kinovēstures mantojuma cildināšanai un novērtēšanai, demonstrējot īpašu meistardarbu restaurētās kopijas. Šī ir pirmā Latvijas režisora filma, kas nokļuvusi pasaules kinovēstures konteksta nozīmīgākajā teritorijā, blakus filmām, ko radījuši citi pasaules kino klasiķi - Alfrēds Hičkoks, Stenlijs Kubriks, Ingmars Bergmans u.c. Starptautiskā atzinība aktīvi un iespaidīgi atbalsojas arī pašmāju sabiedrībā, veicinot kultūras vērtības apziņu un patriotisku lepnumu, - tūlīt pēc Kannu festivāla noslēguma Rīgā sarīkotie filmas Četri balti krekli seansi kinoteātrī Splendid Palace tika zibenīgi izpārdoti un turpinājās ar virkni papildu seansu gan Rīgā, gan citur Latvijā, spilgti apliecinot filmas aktualitāti arī mūsdienās un Rolanda Kalniņa izcilības rezonansi sabiedrībā.

Nora Ikstena

Rakstniece Nora Ikstena augsto atzinību saņēmusi par spilgtajiem starptautiskajiem panākumiem, kas gūti ar sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts ietvaros literāras autobiogrāfiskas prozas žanrā tapušo romānu Mātes piens. Pateicoties Noras Ikstenas personības jaudai, literārā darba vēsturiskajam fonam un spēcīgajam vēstījumam, Latvija nokļuvusi arī Lielbritānijas lasītāju, grāmatniecības profesionāļu un mediju fokusā - piedaloties Londonas grāmatu tirgū, rakstniece izvirzīta par Dienas autori. Romāna tulkošanas un izdošanas tiesības pārdotas deviņām valstīm: Lielbritānijai, Igaunijai, Lietuvai, Gruzijai, Itālijai, Maķedonijai, Sīrijai, Horvātijai un Ungārijai. Darbs izdots arī krievu valodā, kā arī ir veiktas iestrādes par iespējamo šā darba tulkojumu Spānijā, Vācijā, Austrijā un Japānā, sasniedzot Latvijas literatūras plašāko rezonansi pasaulē pēdējo desmit gadu laikā.

"Apritot Latvijas valstiskuma simtgadei, mūsu kultūra ir mirdzējusi īpaši spoži, spēcinot mūsu pašapziņu, izdziedot, izdejojot, ieceļot gaismā, krāsā un formā mūsu mīlestību pret Latviju, mūsu pagātnes, šodienas un nākotnes izjūtu. Tāpēc šodien no visas sirds sveicu Izcilības balvas kultūrā laureātus," apbalvošanas ceremonijā uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde.

"Viņu darbi mums tuvos un iemīlētos kultūras dārgumus aiznesuši tālu pāri Latvijas robežām, dodot iespēju Latviju caur tās kultūru iepazīt pasaulē." 

Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī šogad, ceremoniju KM uzticēja rīkot kādai no trim radošajām kultūras augstskolām. Šogad namamātes lomu uzņēmās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, savukārt svinīgās ceremonijas norisi diriģēja režisors Jānis Siliņš. Pasākumu vadīja šarmantais aktieru pāris Inga Misāne-Grasberga un Gundars Grasbergs, bet par īpašiem muzikāliem sveicieniem rūpējās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu