/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/11/16/11577205t1ha886.jpg)
Bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas vadītājs Pols Manaforts vairākkārt slepeni ticies ar vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu Ekvadoras vēstniecībā Londonā, ziņo britu laikraksts The Guardian.
Laikraksts: Trampa kampaņas vadītājs slepeni ticies ar "WikiLeaks" dibinātāju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Informēti avoti laikrakstam atklājuši, ka Manaforts devies satikt Asanžu 2013. gadā, 2015. gadā un 2016. gada pavasarī, kad jau bija pievienojies Trampa priekšvēlēšanu kampaņai.
Nav zināms, kādēļ Manaforts ticies ar Asanžu un par ko viņi runājuši. Taču pēdējā tikšanās, kas ilgusi aptuveni 40 minūtes, var ieinteresēt ASV īpašo prokuroru Robertu Milleru, kurš izmeklē Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV 2016. gada prezidenta vēlēšanās.
Atsaucoties uz labi informētu avotu, The Guardian vēsta, ka Manaforts devies satikt Asanžu 2016. gada martā. Pēc mēneša WikiLeaks publicēja demokrātu e-pastu saturu, ko bija nozaguši Krievijas izlūkdienesta aģenti.
Manaforts noliedza jebkādu saistību ar hakeru uzbrukumu un apgalvo, ka šīs apsūdzības ir nepatiesas. Manaforta advokāti atteicās atbildēt uz The Guardian jautājumiem par Asanža apciemojumiem.
WikiLeaks tviterī paziņoja, ka Asanžs un Manaforts nav tikušies.
Taču Ekvadoras izlūkdienesta dokuments, kas nonācis The Guardian rīcībā, liecina, ka Manaforts ir apmeklējis Asanžu. Apmeklētāju sarakstā minēti arī "krievi".
Asanžs kopš 2012. gada jūnija uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur viņš ieradās, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai. Tur viņš tika turēts aizdomās par izvarošanu.
Zviedrijas prokuratūra pagājušā gada maijā izbeidza izvarošanas lietu pret Asanžu, taču viņš joprojām var tikt aizturēts, ja atstās vēstniecību, jo 2012. gadā pārkāpis nosacījumus atbrīvošanai no apcietinājuma.
Asanžs, kura izveidotā tīmekļa vietne publiskojusi desmitiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu, vienmēr noliedzis, ka būtu vainīgs viņam izvirzītajās apsūdzībās izvarošanā. Viņš atteicies doties uz Zviedriju, baidoties no izdošanas ASV, kur varētu tikt tiesāts par šo dokumentu publiskošanu.