Porošenko paraksta rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu Ukrainā (19)

Pirmdienas vakarā parlaments pieņēmis likumu, apstiprinot Porošenko rīkojumu.

Karastāvoklis tiek noteikts uz 30 dienām no 28. novembra apgabalos, kas robežojas ar Krieviju un neatzīto Piedņestru.

Likumā arī noteikts, ka prezidenta vēlēšanas notiks nākamā gada 31. martā.

Porošenko iepriekš norādīja, ka viņa rīkojums neierobežo tiesības un brīvības, nenozīmē tūlītēju mobilizāciju, nenozīmē uzbrūkošas darbības, netiks ierobežota mediju brīvība.

Porošenko rīkojumu par karastāvokļa ieviešanu parakstīja pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ieteikuma.

Rīkojums paredz ieviest Ukrainā īpašu tiesisko režīmu, lai radītu apstākļus bruņotas agresijas atvairīšanai un nacionālās drošības garantēšanai, draudu novēršanai valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.

Ģenerālštābam steidzami uzdots organizēt Ukrainas pretgaisa aizsardzību un iesniegt Nacionālajai drošības un aizsardzības padomei priekšlikumus par citu militāro un tiesībsargājošo iestāžu piesaisti.

Tāpat Ģenerālštābam jāpārskata daļējas mobilizācijas pasākumi, nepieciešamajā apjomā jāorganizē un jāsarīko mācības ar operatīvās rezerves rezervistiem.

Iekšlietu ministrijai un Drošības dienestam nekavējoties jāveic pasākumi sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Drošības dienestam arī jāpastiprina pretizlūkošanas, pretterorisma un pretdiversiju režīmi un informācijas drošība.

Robežsardzes dienestam uzdots pastiprināt robežu drošību.

Šobrīd spēkā esošais likums par karastāvokļa tiesisko režīmu nosaka, ka tā darbības laikā var tikt ierobežotas cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības.

Porošenko parakstītajā rīkojumā teikts, ka uz karastāvokļa darbības laiku var tikt ierobežotas konstitucionālās cilvēka un pilsoņa tiesības, kas noteiktas Ukrainas konstitūcijas 30.-34., 38., 39., 41.-44. un 53.pantos. Šo tiesību vidū ir korespondences konfidencialitāte, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, pārvietošanās brīvība, vārda un domu brīvība, pulcēšanās brīvība, tiesības uz privātīpašumu, tiesības uz uzņēmējdarbību, tiesības uz darbu, tiesības uz streiku, tiesības uz izglītību, kā arī tiesības piedalīties valsts pārvaldē, referendumos un tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem valsts varas un vietējās pašpārvaldes iestādēs.

Jau vēstīts, ka svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.