Vaidere: Ja Saeima grib, tā var piešķirt līdzekļus mediķu algām, arī pagaidu budžetā

Komentējot valdības veidošanas procesu, Vaidere vērtēja, ka sliktākais šajā situācijā ir fakts, ka valdība nav iesniegusi 2019. gada budžetu. Līdz ar to varētu būt jāstrādā ar pagaidu budžetu, kas paredz, ka finansējums virknei jomu tiks aprēķināts pēc vidējā finansējuma šā gada vienā mēnesī.

Vaidere gan uzsvēra, ka šajā gadījumā nekādas briesmas neredz. "Ja Saeima grib, tā vienmēr var piešķirt papildu līdzekļus, piemēram, mediķu algām. Tā kā es nekādu ļoti, ļoti kritisku situāciju neredzu," viņa teica.

Esošo situāciju valdības veidošanas sarunās Vaidere dēvēja par "diezgan dīvainu".

"Tie, kuri varētu vadīt valdību, tie īpaši negrib, bet tie, kuri īsti nevar, tie atkal ļoti grib," viņa teica.

Politiķei Latvija šajā situācijā nedaudz sākot atgādināt Itāliju, jo politiskais spektrs ir ļoti sadrumstalots un partijas, viņasprāt, stūrgalvīgi cenšas runāt par savām programmām, nevis par to, kā Latvijai labāk virzīties uz priekšu.

"Un Itālijā valdības veidojas, krīt un nav stabilas. Es ceru, ka mēs tādi nebūsim," viņa teica.

No otras puses, viņa pieminēja Vāciju, kur partijas sāka tā saucamās "zondēšanas sarunas", kas ilga vairākus mēnešus, un pamazām izkristalizējās, kas ar ko var sastrādāties, kādi ir nākotnes mērķi, un valdība tika izveidota.

Viņasprāt, tagad tas pats būtu jādara Latvijā. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzstādījumu partijām vispirms vienoties Vaidere uzskata par pilnīgi pareizu.

"Prezidentam ir jābūt ļoti uzmanīgam un jāļauj partijām patiesām izrunāties un vienoties," viņa uzsvēra.

Vienlaikus Vaidere pauda pārliecību, ka tā nebūs nekāda nelaime, ja tiks izvēlēts premjera amata kandidāts "no malas", uzsverot, ka Latvija ir pietiekami daudz cienījamu cilvēku, kas varētu vadīt valdību.

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā Ministru kabineta sēdes laikā valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka, ņemot vērā ieilgušo jaunās valdības veidošanas procesu, 2019. gada budžets šogad netiks pieņemts, tāpēc nākamo gadu nāksies iesākt ar tā dēvēto pagaidu budžetu.

Tāpēc valdība rosinājusi Saeimai pieņemt likuma grozījumus, lai risinātu problēmjautājumus, kas saistīti ar jomām, kuru finansēšanai budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ patlaban nav paredzēts nepieciešamais finansējuma pieaugums, piemēram, nodrošināt plānoto pensiju pieaugumu, pedagogu atalgojuma pieaugumu, kā arī Valsts prezidenta atalgojumu.

Cita starpā ir plānots atteikties no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamā gada budžeta izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā likumā rosināts noteikt, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus, pieļaujot korekcijas, kas nodrošina iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu un realizēto politiku, tai skaitā pieņemto normatīvo aktu, finansēšanu.

Vienlaikus Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) joprojām norāda, ka pašreizējai valdībai nav pilnvaru mediķu atalgojuma palielināšanai nākamgad. Mediķu darba samaksas jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa augustā vienojās līdz 2021. gadam ik gadu mediķu atalgojumu palielināt par 20%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) aģentūrai LETA sacīja, ka komisija meklēs risinājumus situācijai, kas izveidojusies, aizkavējoties 2019. gada budžeta pieņemšanai.