Ukrainas ģenerālštāba priekšnieks: Krievijas uzbrukuma brīdī Ukrainas karakuģi bija atceļā uz Odesu (1)

"23. novembrī sākās Ukrainas Jūras spēku kuģu un kuteru ieplānotais brauciens no pastāvīgās bāzēšanās punkta Odesā uz bāzēšanās punktu Mariupolē, Plānveida brauciena laikā 24. datumā saņēmām ziņu, ka zona Kerčas šauruma rajonā kustībai ir slēgta. Apstiprinājuma no starptautiskā kontroles centra Spānijā šai slēgšanai nebija," sacīja Muženko.

Viņš teica, ka svētdien, 25. novembrī, pulksten četros no rīta dispečeru punktam Krievijas okupētajā Kerčā lūgts sniegt informāciju par iespēju Ukrainas karakuģiem turpināt ceļu un precizēt pārvietošanās grafiku Kerčas tilta rajonā.

"Informāciju nesaņēmām, atbildi nesaņēmām, turpinājām ceļu. Pēc tam saņēmām ziņojumu, ka jādodas uz gaidīšanas zonu, kur tiks noteikta kārtība kustībai zem Kerčas tilta arkas," sacīja Ukrainas ģenerālštāba priekšnieks.

Viņš teica, ka svētdien pulksten 11.00 saņemts paziņojums, ka kustība zem Kerčas tilta ir slēgta, un šāda informācija parādījusies arī starptautiskajā kontroles centrā. Muženko uzsvēra, ka šī informācija nav atbildusi patiesībai, jo apmēram pulksten 13.40 - 13.50 zem Kerčas tilta arkas izbraucis viens Krievijas kuģis un divi Krievijas pretdiversiju kuteri, lai gan ticis paziņots, ka Kerčas šaurums ir slēgts, jo tur uz sēkļa uzskrējis kravas kuģis.

Pēc Muženko teiktā, tā kā līdz pulksten 17.00 nav saņemta informācija par iespēju turpināt ceļu, Ukrainas Jūras spēku kuģi devušies atpakaļ uz savu pastāvīgās bāzēšanās vietu Odesu.

"Kuģiem dodoties no gaidīšanas zonas uz pastāvīgās bāzēšanās vietu aptuveni 13-14 [jūras] jūdžu attālumā no Krimas, apmēram 40 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Kerčas, [Ukrainas Jūras spēku] kuģi, kurus pavadīja Krievijas [kara]kuģi, tika apšaudīti un bloķēti," sacīja Ukrainas ģenerālštāba priekšnieks.

Jau ziņots, ka svētdien, 25. novembrī, Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušās Ukrainas varasiestādes.

Maskava apsūdz Ukrainu, ka tās kuģi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Kijeva to noliedz, uzsverot, ka par savu kuģu braucienu iepriekš paziņojusi saskaņā ar starptautiskajiem kuģošanas drošības noteikumiem, tomēr Krievijas robežapsardzes kuģi veikuši klaji agresīvas darbības pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem.

Naktī uz pirmdienu notika Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēde, kurā tika nolemts ieteikt prezidentam Petro Porošenko uz 60 dienām ieviest valstī karastāvokli.

Parlamenta sēde, kurā tiks lemts par karastāvokļa noteikšanu. paredzēta pirmdien pulksten 16.00 pēc vietējā laika, kas vienāds ar Latvijas laiku.

Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē Porošenko norādīja, ka karastāvokļa izsludināšana nenozīmēs nedz kara pieteikšanu, nedz vispārēju mobilizāciju vai pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu.

"Karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu. Ukraina ne ar vienu negatavojas karot," sacīja Porošenko.

Viņš uzsvēra, ka "karastāvoklis tiek ieviests vienīgi aizsardzības nolūkos, lai aizstāvētu Ukrainas zemi, mūsu teritoriālo integritāti, valsts suverenitāti un neatkarību."

Karastāvoklis ir nepieciešams, lai pastiprinātu Ukrainas aizsardzību laikā, kad pieaug Krievijas agresivitāte un tā veikusi,  pēc starptautiskajām tiesībām, neslēptas agresivitātes aktu, paskaidroja Ukrainas prezidents.

Viņš sacīja, ka karastāvokļa ieviešana nenozīmē Ukrainas atteikšanos no okupēto teritoriju atbrīvošanas politiski diplomātiskā ceļā.

"Mēs domājam turpināt ievērot visas savstarpējās saistības, tostarp Minskas vienošanās," piebilda Porošenko.

Ukrainas prezidents arī teica, ka pēc Krievijas Melnās jūras flotes un robežapsardzes dienesta darbībām pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem, kas kvalificējamas kā agresija, "nevar izslēgt citu, tai skaitā sauszemes operāciju iespējamību pret Ukrainas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un neatkarību".

Eiropas Savienība (ES) un NATO svētdien aicināja mazināt spriedzi starp Krieviju un Ukrainu pie Krimas krastiem un mudinājušas Maskavu atjaunot brīvu satiksmi Kerčas šaurumā.

"Mēs ceram, ka Krievija atjaunos kustības brīvību Kerčas šaurumā, un aicinām visus rīkoties maksimāli savaldīgi, lai nekavējoties deeskalētu situāciju," teikts ES paziņojumā.

Ziemeļatlantijas alianse mudināja uz "savaldību un deeskalāciju" un aicināja Krieviju "nodrošināt netraucētu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūrā saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem".