Spānija draud Gibraltāra dēļ balsot pret Breksita vienošanos

Sančess norādīja, ka gadījumā, ja svētdien paredzētajā Eiropas Savienības (ES) īpašajā Breksita samitā vienošanās 184. pants netiks pārskatīts, viņš balsos pret šīs vienošanās apstiprināšanu.

"Ja šī valdība, kas ir proeiropeiska valdība, nonāks šādā situācijā, tas nozīmē, ka kāds Briselē nav savu darbu paveicis labi," atzina Spānijas premjers, piebilstot, ka Madride esot iesniegusi dažādus atbilstošus projekta variantus gan Lielbritānijai, gan Eiropas Komisijas (EK) Breksita sarunu delegācijas vadītājam Mišelam Barnjē.

Ar līdzīgiem izteikumiem jau pirmdien nāca klajā Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borreljs.

Tomēr saskaņā ar ES tiesību normām līgums par Lielbritānijas izstāšanos no bloka jāapstiprina ar tā dēvēto kvalificēto vairākumu, un tāpēc atsevišķa dalībvalsts to nevar bloķēt.

Gibraltārs Lielbritānijas valdījumā atrodas kopš 1713. gada, taču Spānija joprojām pretendē uz tā atgūšanu.

Lielbritānijai aizejot no ES, bloku nāksies pamest arī Gibraltāram, lai gan 2016. gada referendumā 96% šīs nelielās teritorijas iedzīvotāju balsoja pret Breksitu.

Lai gan sākotnēji pagājušajā nedēļā Spānija atzinīgi novērtēja vienošanās projektā iekļauto protokolu par Gibraltāru, Borreljs pirmdien norādīja, ka līguma pamatteksts vieš neskaidrību Gibraltāra jautājumā.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešams skaidrojums, kas iekļaujams politiskajā deklarācijā par Lielbritānijas un ES turpmākajām attiecībām.

Tikmēr, EK pārstāvis Margaritis Shins norādījis, ka vēl pērn dalībvalstis vienojušās, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES neviens līgums starp bloku un Apvienoto Karalisti nevar attiekties arī uz Gibraltāru, ja par to nebūs vienošanās starp Londonu un Madridi.

Diplomāti Briselē pauž pārliecību, ka šis jautājums tiks atrisināts papildinot ar minēto formulējumu gan Breksita vienošanos, gan deklarāciju par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām.