/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/11/19/11585642t1h5449.jpg)
Latvijā ir iespējama mazākuma valdība, turklāt, izgāžoties otram mēģinājumam izveidot valdību, politiķi noteikti apspriedīs bezpartejiska premjera kandidatūru, šādu viedokli sarunā ar aģentūru LETA pauda bijušais premjers Māris Gailis.
Māris Gailis: Latvijā ir iespējama mazākuma valdība (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vērtējot līdzšinējo valdības veidošanas procesu, Gailis teica, ka patlaban izskatoties, ka partijas nav nokāpušas no "priekšvēlēšanu burta, turpina viena otru gānīt un apsaukāt".
Sabiedrībā izskanējušās runas, ka 53 koalīcijas balsis nav pietiekami stabilai valdībai, viņš vērtēja kā muļķības, atgādinot, ka Latvijas vēsturē jau ir bijušas mazākuma valdības.
"53 balsis ir pietiekami daudz, un tā ir ļoti stabila valdība. Man bija mazākuma valdība, Valdim Birkavam bija mazākuma valdība un mēs strādājām. Šādā valdībā vienkārši jābūt lielākai disciplīnai un labāk lietas jāplāno. Tas nenāk par ļaunu, jo, kad jārīkojas uzmanīgāk, tad var pieņemt labākus lēmumus, nevis drošā vairākumā sastrādāt nepatikšanas un nepieņem kvalitatīvus lēmumus," norādīja Gailis.
Lai arī Gaiļa vērtējumā patlaban izskatoties, ka Valsts prezidents premjera amatam varētu nominēt Aldi Gobzemu (KPLV), "nav teikts, ka viņam izdosies, jo Gobzemu daudzi diezgan negrib redzēt šajā amatā". Gailis gan uzskata, ka Gobzems patlaban uzvedas visprātīgāk no visiem premjera amata kandidātiem, jo nomainījis retoriku un izskatās līdzsvarots.
Bijušais premjers domā, ka ārkārtas Saeimas vēlēšanas nenotiks, jo to rosināšana ir pietiekami sarežģīts process. "Vēlēšanas būtu vajadzīgas, ja partijas domātu, ka ārkārtas vēlēšanās dabūs vairāk balsis, bet patlaban - kurš tā īsti var domāt?" retoriski norādīja Gailis.
Ja tagad izgāzīsies vēl viens mēģinājums ar premjera virzīšanu, tad par bezpartejisku kandidātu "noteikti domās un runās", viņš piebilda. "6. Saeimas laikā jau tā bija, kad nevarēja viens, otrs un beigās atnāca Andris Šķēle un sāka politisko karjeru," uzsvēra Gailis.
Kā ziņots, 7. novembrī valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nominēja Jāni Bordānu (JKP), tomēr jau pēc nedēļas Bordāns paziņoja, ka iecerēto valdību no piecām partijām viņam neizdosies izveidot.
Pēc Bordāna uzklausīšanas Vējonis paziņoja, ka atsauks Bordāna nomināciju, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem. "Sagaidu, ka šo laiku politiskās partijas izmantos, lai turpinātu konsultācijas un meklētu kopsaucējus," norādīja Valsts prezidents.