Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

Cik bīstami ir pensionāri pie auto stūres? (13)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Reuters / Scanpix

Jo vairāk cilvēku pensijas un pirmspensijas vecumā, jo vairāk uz ielām autovadītāju, kuri ceļu satiksmes noteikumus varētu būt piemirsuši, bet jaunos noteikumus nemaz nezina. Vai ir tāds vecums, kurā sēsties pie stūres ir bīstami?

Pēdējos gados iedzīvotāju skaitā palielinās to personu īpatsvars, kas pēc dažiem gadiem sasniegs vai nesen sasnieguši pensijas vecumu, t.i., iedzīvotāji 55 - 64 gadu vecumā, kas nozīmē, ka arī vidējais autovadītāju vecums palielinās.  

Šī gada janvārī Latvijā 780 480 iedzīvotājiem bija derīgas B kategorijas autovadītāju apliecības, no kuriem 195 869 iedzīvotāji ir vecumā no 55 līdz 65 un vairāk gadiem. Par to, cik no šiem autovadītājiem ikdienā vada auto, precīzas informācijas nav, bet te ir jāņem vērā, ka katru gadu vecāka gadagājuma cilvēki atsakās no auto arī finansiālu apsvērumu dēļ, kas nozīmē, ka ikdienas satiksmē tie nepiedalās. Piemēram, 2016. gadā 19,3% iedzīvotāju vecumā pēc 65 gadiem bija spiesti atteikties no saviem auto naudas trūkuma dēļ.

Latvijā, lai iegūtu autovadītāja apliecību, visiem ir jākārto vienādi pārbaudījumi un jāiztur autovadītāju medicīniskā komisija. Prasības visiem vienādas - neatkarīgi no vecuma.

Bet, pieaugot satiksmes intensitātei un mainoties noteikumiem, vai tiešām nav nepieciešams atkārtot zināšanas?

Latvijā vadītāja apliecība obligāti ir jāatjauno pēc tās termiņa beigām. Lai apmainītu apliecību, eksāmeni nav jākārto, bet veselības pārbaude (medicīniskā izziņa) ir obligāta. Veselības pārbaudi var veikt pie ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādēs izveidotās ārstu komisijās. Tātad, ja cilvēks sava vecuma vai tā ietekmējošo faktoru dēļ veselības pārbaudi neiztur, tad vadītāja apliecību iegūt vairs nevar. 

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) administrētās datubāzes informācija liecina, ka no šajā gadā kopumā reģistrētajiem 25892 ceļu satiksmes negadījumiem, 3727 negadījumus (14,39%) izraisījuši autovadītāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem, bet 2349 negadījumus (9,07%) - autovadītāji vecumā virs 64 gadiem.

Kopumā autovadītāji ar stāžu ir apzinīgāki ceļu satiksmes dalībnieki nekā jauni transportlīdzekļu vadītāji, kuri tikko ieguvuši vadītāja apliecību. Tiesa, jāņem vērā, ka autovadītāji, kuri jau pārsnieguši 60 gadu atzīmi, biežāk izraisa negadījumus, kas saistīti ar reakcijas ātrumu, savukārt jaunie vadītāji ļoti bieži vainojami negadījuma izraisīšanā pārgalvības un pieredzes trūkuma dēļ.

Kā ir citās valstīs? Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Maltā, Polijā, Rumānijā un Zviedrijā autovadītāja apliecība nav jāatjauno pēc noteikta vecuma sasniegšanas, kamēr Dānijā, Lietuvā un Luksemburgā pēc 80 gadu vecuma sasniegšanas veselības pārbaude ir obligāta katru gadu.

Ungārijā jau pēc 40 gadu vecuma reizi piecos gados veselības pārbaude ir obligāta, pēc 60 gadu sliekšņa sasniegšanas veselības pārbaude ir obligāta reizi trīs gados, bet pēc 70 gadu vecuma - reizi divos gados. 

Šobrīd Rietumu pasaulē cilvēki dzīvo tik garu un veselīgu mūžu kā vēl nekad, un, mainoties laikiem, arī pārvietošanās ar auto attiecīgā vecumā vaira nav nekas neparasts. Piemēram, Anglijā 1975. gadā vecumā pēc 70 gadiem vadītāja apliecība bija vien 15%, kamēr 2014. gadā šis skaitlis sasniedza jau 62%.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu