Katalonijas ekspremjeram liek atmaksāt 4,9 miljonus eiro par 2014. gada neatkarības referendumu (1)

Masam 2017. gadā tika aizliegts divus gadus ieņemt valsts amatus jo viņš atbalstījis simboliskā balsojuma sarīkošanu, ko tiesas bija pasludinājušas par nelikumīgu.

Viņa amata pēctecis Karless Pudždemons pērn Katalonijā sarīkoja vēl vienu neatkarības referendumu.

Revīzijas birojs, kas pārrauga valsts līdzekļu tērēšanu, norādīja, ka Mass un deviņi viņa administrācijas locekļi ir atbildīgi par līdzekļu tērēšanu 4,9 miljonu eiro apmērā 2014. gada novembra referendumam.

Līdzekļi tērēti, lai izveidotu referenduma tīmekļa vietni, iegādātos 7000 datoru, kas tika izmantoti skolās un citās sabiedriskās ēkās izveidotajos balsošanas iecirkņos, nodrukātu biļetenus un reklamētu referendumu, skaidroja birojs.

Birojs norādīja, ka desmit amatpersonām ir jāatmaksā valstij šie līdzekļi "savu iespēju robežās". Birojs arī norādīja, ka Mass ir galvenais atbildīgais par naudassoda atmaksu.

2014. gadā 80% no referenduma dalībniekiem balsoja par neatkarību. Tiesa gan, no 6,3 miljoniem balsstiesīgo vēlētāju referendumā piedalījās tikai 2,3 miljoni.

Katalonijas valdība pagājušā gada 1. oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27. oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.

Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.

Tikmēr vairāki reģiona līderi, arī Katalonijas ekspremjers Karless Pudždemons, aizbēga no valsts, kamēr citi nonāca cietumā.