/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/11/12/11568669t1h84e5.jpg)
Latvija nosoda pretlikumīgo "vēlēšanu" rīkošanu tā dēvētajās "Doņeckas un Luhanskas Tautas Republikās" 11. novembrī, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Latvija nosoda tā dēvēto "vēlēšanu" rīkošanu Donbasā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrijā skaidroja, ka šādas "vēlēšanas" ir nepārprotams Minskas vienošanos pārkāpums, kas var saasināt situāciju Ukrainas austrumos.
Latvija neatzīs šo pretlikumīgo un Krievijas atbalstīto "vēlēšanu" rezultātus, piekodināja ministrijā.
Latvija stingri atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti un uzstāj, ka Minskas vienošanos pilnīga izpilde ir vienīgais ceļš, kā panākt konflikta Ukrainas austrumos mierīgu noregulēšanu.
Kā ziņots, prokrievisko kaujinieku kontrolē esošajos Austrumukrainas reģionos svētdien notikušas vēlēšanas, lai gan Rietumi bija aicinājuši Krieviju izdarīt spiedienu, lai panāktu vēlēšanu atcelšanu.
Vašingtona un Brisele uzskata, ka šīs vēlēšanas vēl vairāk apgrūtinās centienus panākt atrisinājumu Austrumukrainas konfliktam, kurā kopš 2014. gada dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 10 000 cilvēku.
Rietumi norādījuši, ka šīs tā saucamās vēlēšanas pārkāpj Ukrainas likumus un ir nesavietojamas ar Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.
Eiropas Savienība (ES) norādījusi, ka vēlēšanu iecere ir pretrunā ar Minskas vienošanos, kas 2015. gadā tika panākta ar Francijas un Vācijas starpniecību.
ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni sestdien paziņoja, ka ES uzskata šīs vēlēšanas par pretlikumīgām un neatzīs tās.
Viņa sacīja, ka ES ir aicinājusi Krieviju apturēt šīs vēlēšanas, bet Kremlis šos aicinājumus ir noraidījis.
Maskava paziņoja, ka vēlēšanas nepieciešamas, lai aizpildītu varas vakuumu pēc prokrievisko kaujinieku pašpasludinātās Doņeckas republikas līdera Aleksandra Zahaerčeno slepkavības, kas notika augustā.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.