Keris prasa 90 miljonus eiro mediķu atalgojumam, lai novērstu "veselības aprūpes sabrukšanu" (3)

Vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Keris LVSADA vārdā aicinu abas amatpersonas "neatliekami rīkoties, lai novērstu Latvijas valsts veselības aprūpes sabrukšanu".

LVSADA vadītājs akcentē, ka ārkārtas situācija, ko izraisījusi masveida atlūgumu iesniegšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), skaidri liecinot, ka nozares darbinieku uzticība valstij esot smagi iedragāta.

Viņš akcentē, ka krīzes cēlonis esot pašreizējās valdības atteikšanās iekļaut nākamā gada budžeta plānošanas dokumentos finansējumu, kas nepieciešams nozares darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai.

"Ar šādu rīcību valdība ir parādījusi, ka ignorē gan Veselības aprūpes finansēšanas likumu, gan Darba likumu, gan Eiropas Komisijas (EK) un Pasaules veselības organizācijas ieteikumus Latvijai, gan sociālajiem partneriem dotos solījumus, gan arī skaudro darba roku trūkumu veselības aprūpē," kritizē Keris.

Viņš vērš uzmanību, ka kvalificēta personāla trūkumam jau līdz šim bija smagas sekas. Atbilstoši Eurostat datiem, Latvija ik dienu zaudējot 17 cilvēkus jeb aptuveni 6500 gadā, "ko normālos, Eiropas līmeņa veselības aprūpei piedienīgos apstākļos mediķi būtu varējuši glābt".

EK un Pasaules Banka esot konstatējusi, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas. Salīdzinot ārstu un māsu vidējo atalgojumu ar citām OECD valstīm, Latvija ir stabili pēdējā, apgalvoja LVSADA vadītājs.

"Tāpēc ir saprotams, kādēļ valdības bezatbildīgā atteikšanās paredzēt finansējumu taisnīgam darba samaksas pieaugumam veselības aprūpes nozarē 2019. gadā ir novedusi pie masveida atlūgumu iesniegšanas. Ir ļoti iespējams, ka šis process attīstīsies lavīnveidīgi. Lai to novērstu, jārīkojas nekavējoties: ir nepieciešamas stingras politiskās garantijas par to, ka nepieciešamie papildus līdzekļi veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai (aptuveni 90 miljoni eiro) nākamā gada budžetā tiks nodrošināti," akcentē Keris.

LETA jau ziņoja, ka NMPD izlēmis izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu dienestā.

Kā žurnālistiem sacīja dienesta direktore Cipule, patlaban dienestā notiek "masveida mediķu aizplūšana", kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.

Jau vēstīts, ka Veselības ministrija (VM) steidzamības kārtā gatavos grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt NMPD, šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Ministre norādīja, ka kopumā mediķu atalgojums pieaudzis par 30%, tomēr NMPD tas audzis tikai par 20%. Mazāks atalgojuma pieaugums dienestā saistīts ar to, ka šajā aprēķinā ņemts vērā arī atalgojuma palielinājums NMPD brigāžu šoferiem.