Ieva Bondare par Mārtiņdienu: mēs pieturamies pie tradīcijām

Māksliniece Ieva Bondare pavisam noteikti svin Mārtiņdienu, jo viņai ir vīrs vārdā Mārtiņš. "Mārtiņus parasti svin tie, kam jau ir savs Mārtiņš. Mani draugi ir priecīgi, ka viņi var nākt ciemos pie mums," māksliniece smejas. "Tāpēc arī viņi svin Mārtiņus."

Jautājot, kā Bondaru ģimenē atzīmē Mārtiņdienu, Ieva saka tā: "Pie dažām tradīcijām pieturamies. Mums vienmēr ir Mārtiņdienas zoss. Zosi man vienmēr ir dāvinājusi Mārtiņa mamma. Mēs vienmēr gatavojam latviskus ēdienus - šķovēti kāposti (kurus Ieva gatavo pēc omītes receptes), kartupeļu biezputra, būs arī stirnu cepetis. Kāpostus es jau trīs dienas šķovēju, vienmēr laicīgi, lai tie paspēj kārtīgi ievilkties, tad ir vēl garšīgāk."

"Protams, neatņemama sastāvdaļa ir skaisti klāts galds. Tas jau man ir uzklāts iepriekš, jo man ļoti nepatīk steigties pie galda klāšanas. Tajā dienā, kad nāk ciemiņi, es gatavoju - vienmēr pati un līdz pēdējam, un man ir svarīgi, lai galds ir saklāts jau iepriekš. To es vienmēr daru iepriekšējā vakarā, vienalga, cik vēlu es beidzu to darīt. Īpaši jau Ziemassvētkos tā sanāk - bērni jau sen ir aizgājuši gulēt, es klāju galdu, lai man nākamajā dienā ir jāatlicina laiks tikai ēst gatavošanai un ciemiņu sagaidīšanai," Ieva stāsta.

"Par galdu runājot, tu arī vienmēr padomā, ar ko pārsteigt savus tuvos, mīļos draugus, jo viņi, var teikt, ir vieni un tie paši. Šogad mums ir izauguši ļoti daudz mazi, mazi ķirbīši - burtiski saujas izmērā. Tie man ir vienkārši uzbērti uz galda. Citreiz uz galda kā dekorācijas ir uzbērtas lielās dzērvenes. Tad bērni tās mēdz iemest mutē. Citreiz, ja tās atradīsies trauciņā, viņi vienkārši teiks, ka negaršo, bet, ja dzērvenes ir skaisti uzbērtas uz galda, zini, ka vismaz vienu pagaršos. Caur tādu pagaršošanu bieži vien iegaršojas," Ieva smejas.

"Mārtiņdiena ir ražas vai rudens, vai mierīgā perioda iestāšanās laiks, kad visi dārza darbi jau apdarīti, bet šogad rudens mums ir garāks kā parasti, ka dārzā skābenes vēl joprojām aug. Arī citi zaļumi. Es tikai mēģinu ieziemot katru nedēļas nogali, bet siltums turas. Vēl joprojām var iziet dārzā un noplūkt to skābeni, baziliku vai jebkuru citu zaļumu," Ieva stāsta par rudens aizkavēšanos dārzā.

"Mārtiņos mums ļoti daudz tiek dedzinātas sveces, kuras izmantojam galda dekorācijās un citur mājās, jo tas rada mājīgumu, siltumu un gaismu. Rudens mums parasti ir tumšais periods, un ar svecēm, kuras mūsdienās ir tik dažādas un krāsainas, var panākt gan svinīgu, gan mājīgu, gan siltu noskaņu. Vasarā negribas iedegt sveces, kad ir gaišs un silts, bet, iestājoties tumšajam laikam, ir tāda nepieciešamība - katru dienu kādu aizdedzināt."